reāli gārsu pļaut tas ir kā bērnam padeni likt, es saprotu ka viņa nahuj nav vajadzīga, bet nu ar to nelielās

es saprotu ka mēs katrs to vienu reizi liekam padeni sīkajam pidaram nahuj kas pa hesburgeri hujārī, bet bļe mēs ar to nelielamies, mēs bļe par to vispār nerunājam

nu vot ar gārsu ir tāpat kā ar auksto zupu, tu bļe viņu pļauj pie sevis klusībā un pēc tam ēd arī pie sevis klusībā, un kaunies par padarīto

vot tāpat kā sīkajam padeni palikt - kauns, bet jādara, jo viņš nahuj tur nav vajadzīgs ka skraida, vēl kāja kaut kur aizmetīsies un nopisīs uz mutes, ko ta? tad labāk palikt padeni lai neskraida