kā man kā ļoti gudram cilvēkam izskatās

antibodij sabiedrība, vīrusi kā mājdzīvnieki

esam nomērķējuši nevis uz izskaušanu, bet uz sadzīvošanu

piepumpējam sevi ar antibodijiem, vajag vai nevajag, un visādiem pie tam, jo vairāk jo labāk, katram gadījumam

antibodiji neliedz vīrusam tevi apsēst, jums ar vīrusu ir bļe vienpusēji izdevīga simbioze, un tev ir zajebis daudz antibodiju peld pa ķermenismu, tie neprasa nekādu resursu, vīruss draudziņš neprasa nekādu resursu, spēka visam pietiek i vēl vakcīnu izvadīt i vīrusu saražot i antibodijus saražot, spēka ir tik daudz cik nav bijis nekad

vīrusam pasakam "labi, daram tā - es apslāpēšu sev simptomus, bet tu dzīvojies un platies, man patīk mājdzīvnieki"

un tad kopaina izskatās kā, ka vīruss kurš dabīgi būtu ticis atsists, tiek domesticēts, un tagad ir populācija, kura sevī nepārtraukti uztur augstus visvisādu antibodij līmeņus (like why?) un ir vīruss kas vienkārši ir, fonā un visu laiku, kā nodoklis

kolekcionējam antibodijus un vīrusus sevī, kā spēlītē, antibodij līmeņi cauri jumtam būtu vispār zajebis, ir uz ko tiekties

paldies par uzmanību