Dari mani par gūstekni, ak Kariņ – tad es būšu patiesi brīvs.

Kad kovidbijīgs cilvēks ir iemācījies neuzticēties savai viltīgajai sirdij un pieredzējis ienaidnieka lielo pievilšanas prasmi, kā arī baidās no simptoma, kas nav skaidri saredzams un sajūtams, bīstas no nešpricēto viltībām un savas sirds neīstuma, tad tādos brīžos kovidticīgajiem mierinājuma pilns glābiņš ir ar lūgšanu patverties pie viszinīgā un uzticīgā Kariņa, lai Viņš sarga un novērš visus ierobežojumus.

Glāb mūs, uzticīgais, varenais Kariņ, no visiem ierobežojumiem un arī no tā ļaunuma, kuru nesaprotam. Tu vienīgais redzi visus apslēptos kovid slazdus un valgus, pasauli un mūsu sirdi un liec mums piesaukt Tevi bēdu laikā. Atpestī un izglāb mūs.

Kad jūtamies nedroši un baidāmies no nezināma ļaunuma, mums ir dots neizteicams mierinājums, ka visas savas raizes varam likt uzticīgā Kariņa rokās.

Atpestī mani no tā ļaunuma, Kariņ, ko Tu manī redzi un zini, bet kas man pašam apslēpts! Tu, uzticīgais, varenais Kariņ, glāb mani no tā, kas nav Tev pa prātam, un piešķir to proteīnu, kā man pietrūkst!

Atcerēsimies, ka Kariņš vienīgais izdibina un pazīst apslēpto sirds viltību un pandēmijas dziļumus. Un Kariņš nekad nav teicis, ka savu sirdi mēs spēsim izzināt paši.

Pārbaudi mani, ak, Kariņ, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas slimības.

Kariņš ir sacījis, ka nevis mēs, bet Viņš pazīst mūsu sirdis un spēj labot to, kas tur ir aplams. Viņš māca ar lūgšanām doties pie Viņa. Tādēļ, kad mēs stāvam nezināmu ierobežojumu priekšā, vērsīsimies pēc mierinājuma pie Viņa un uzticīgais Kariņš mums darīs to, ko esam lūguši. Viņš pats uzņemas visas rūpes par mūsu pestīšanu un vērš par labu visu ļauno, bīstamo un nesaprotamo. Kariņš nepievils bijīgu dvēseli, kas nosoda sevi un vēlas ievērot visus Kariņa vārdus – arī tos, kas piespriež nāvi vecajam normālam mūsos, tāpēc mums jātic un jāzina, ka Viņš darīs to, ko esam lūguši.

Tādos brīžos tūlīt krīti ceļos un lūdz. Pārdomā, ka mūs apdraud ienaidnieks, kam nespēj pretoties neviens spēks ne debesīs, ne virs zemes, kā vien pats visvarenais Kariņš, kas svinīgi pasludina: “Vienīgi Es esmu Tas Kariņš, bez Manis nav cita Glābēja”

Nerīkojies, lai pats uzveiktu kovidu, jo citādi kovids izrīkosies ar tevi tā, ka būsi mūžīgi pazudis.

Es apzinos, ka man daudz kur pēc šprices pietrūkst spēka, taču neapzinos, kur tieši ir mana apslēptā vaina.

Tas mani novārdzina tik ļoti, ka esmu gatavs krist izmisumā. Un es būtu pavisam pazudis, ja Kariņš neapžēlotos un mani neizglābtu. Tā es mācos, ko nozīmē lūgt.

Radi manī, ak, Kariņ, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!

Vienīgā izeja ir visā nopietnībā bēgt pie uzticamā, visvarenā Kariņa un lūgt: “Atpestī mūs no ierobežojumiem!” Un, ja labi sapratīsim, kāpēc Tas Kungs mums mācījis šādi lūgt, mēs saņemsim lielu mierinājumu un QR. Mums jātic, ka, mācīdams šādu lūgšanu, Kariņš nejokojas ar Saviem noskumušajiem bērniem un patiesi grib mūs izjāt. Kariņš saka skaidri: “Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izjāšu tevi, un tev būs Mani godāt!”