es un tētis, mēs tik divi tādi
kad mēs ar manu mīļo tēti braucam mašīnā (tēta baltajā), tad klausāmies marku knofleru(man mugurā tēta krekls), priecājamies un nedaudz kratam galvas (tā liegi liegi, jo nav mūsos agresijas un satraukuma, tikai jūras miers.


tad saku tētim - es spēlēšu grupiņā ģitāru, man būs sarkana, tēt es tevi mīlu
un viņš paskatās (pagriežot galvu uz sāniem) un pasmaida; mēs esam uz ceļa, mēs braucam un nekas mūs neiztraucēs
mēs esam tikai divi tādi; un kasetei un markam nekad nebūs gala