d
Es iedomājos, ka pretīgs es tagad šķietu, jo negribēju būt viens. Šī vēlme tad mani urdošā dzina pat pie pretīgajiem. Gulēju ar tiem, domāju ka viss. Bet tev atnākot sapratu, apjautu, ka kustība ir tas, kas dzīve.
Tikai ne viens. Tad lai nodrošinātu sev domubiedrus, kas man līdzīgie, došos uz tualetēm kur dāmas, madāmas. Es zinu, ka tās vienmēr sēž uz tiem podiņiem, pirms tam tad (kā es domāju) nomasturbēšu, izmetīšu sēklu, savus mazos (neuztraucaties, drīz mammīte jūs uzņems)uz dāmīšu mazo podiņu maliņām (cik necienīga vieta, bet tās maliņas mežģīņotas, izrotātas un rotājumi tad aicinoši aicinās sēsties, tad esiet gatavi sēšanos kā aicinājumu pieņemt).