mat
un tad reizi pa reizei kāda tāda cerība, ka ošo, tad vēl tur mazo prinču lasošie neiedomāsies dzemdēt pīzdu vēmekļus tos bērnus. iedomāsies tad vēl drebošām rokām ar papīra skrandelēm uz kurām to izvēlītes balsot; nedariet to, turpiniet uz lauka vai kur jūs tagad jau savos saloniņos strādāt; bērnus laidiet caur gaļas mašīnīti un desās tos, pabarosiet savus mazos kaķīšus un sunīšus un paši pilniem punčiem tad dirnēt un dirnēdami pirst un smakt dzīvoklīti pēc darbiņa un savas draudzenes tauko pežu uz veici vest (jo taču tālu un autiņš ir mans draudziņš)
un neresnējiet, tā jau daudz to dāmīšu kuras resnumu savu ar svārciņiem un netīriem džemperīšiem slēpj, tad savus draudziņus neatlaiž, jo nav jau tauko mīlētāji uz katra stūra