this is my lyf. right here. this is it.
Un tā es biju uz Sigur Ros koncertu. Paspiedu pat roku pašam Siguram. Lūk, tas ir koncerts, kurā varēja sajusties vienots ar tiem, kas tev stāvēja blakus un pat visu pasauli. Tāda ir tā Sigur Ros mūzikas burvība. Vienkārši brīnišķīgi..

Ok, tātad es nebiju uz pašu koncertu, bet varu teikt, ka tas ir labākais koncerts uz kuru neesmu bijis. Laikam.. negluži. Pats īsti saprast nevaru, jo tur taču nemaz nebiju.
Tātad - piektdiena. Mājās palikt negribas. Kaut kur jādodas. Tā nu devos ar kājām uz Arēnu Rīga - tur taču Sigur Ros. Pa ceļam nopirku jaunas austiņas un čipsus. Yes! Iespējams jums liksies muļķīgi doties uz koncertu uz kuru nemaz neiet, bet es jums teikšu, ka.. well, tā arī ir. Satiku vairākus cilvēkus. Nedaudz pafotogrāfēju. Sanāk, ka tur biju no nedaudz pāri septiņiem līdz pat kādiem četrdesmit pāri deviņiem, kad sāka skanēt tā viņu populārākā dziesma. Crowd went wild and I went home. Redzēju arī vairākus slavenus cilvēkus. Ak, jā, un ticiet vai, nē, bet es tomēr dzirdēju jautājumu - vai kādam nevajag bezmaksas biļeti? Though biju nedaudz tālāk, jo piegāja tieši pie tās kases rindas to jautājot. Oh, well.. Redzēju kā apsargi pēc tam sarunājas un apsprieda, ka tikai B ieeja bija vaļā, bet vajadzēja būt arī citām. Teica, ka nebija tomēr trīs tūkstoši cilvēku - kaudze vairāk. Runāja, ka pēc tam vajadzēs izvēlēties kādu lietussargu.  Un vispār abas rindas, kuras bija izveidojušās bija huuuge. Daudzi lietussargi, ēdiens un dzeramais tika atstāts. Kopumā ņemot es redzēju daudz cilvēku.
Ceļā uz mājām izdzirdēju saksafonu un paskatījos uz augšu, un tur kāds, cik nu es varēju saskatīt, jauns vīrietis spēlēja saksafonu gaišā istabā. Vēl pa ceļam atstāju grāmatu. Noteikti aizmirsu kaut ko vēl pieminēt.
Vispār kaut kā skumji sajutos. Nu bet tā veselīgi skumji, ja tā maz var. Šeit es jums vēl varētu pastāstīt, bet, nē..


uzturā izmantoju sapņus