rediisa

5:54pm: vision
oj, pavisam aizmirsu izteikties par eirovīziju. īsumā, pacik aktualitāte jau sāk zust, man žēl, ka neuzvarēja cilvēks stikla kastē.

5:31pm: tiešraide
runājot par tiešraidēm. jau tas vien, ka nebiju pat paskatījusies, kad būs eirovīzijas fināls, parāda attieksmi, vai ne? jā, diemžēl tā tiešām ir, ka ar gadiem mans guilty eirovīzijas pleasure ir krietni vien sarucis. es pat teiktu - proporcionāli dalībnieku skaitam. kaut kad senāk to nebija tik daudz un tad pasākums paspēja beigties tieši labākajā brīdī. bet tagad tas velkas tik ilgi, ka vairs jau nevar izturēt, beidziet jel vienreiz tur emocjonāli plātīt rokas un enerģiski lēkāt un rādiet balsošanu!

3:25pm: rediisa nagu blogs

jūs vienādiņ apskādējat tikko nolakotus nagus? viena neuzmanīga kustība iznīcina vairāku stundu darbu un materiālu? ( ir risinājums! )

4:06pm: cilvēki kostīmos

neviļus uzdūros kādai jaukai retro wtf bilžu kolekcijai. no visa redzētā šodien mani īpaši priecēja cilvēki kostīmos. ( piedāvāju nelielu ieskatu )

10:49am: cīsiņš
paldies biedram kautskisam - vakar aizmigu, domājot par ceptiem kartupeļiem, ceptiem cīsiņiem un tomātiem krējumā. aš smaržu sajutu. kaut celies un meklē pannu.

11:26am: pagaršojiet
viena no lietām, ko es no tiesas neciešu, ir visi šitie "nāciet, pagaršojiet mūsu lielisko produktiņu!" tipa stendi. es negribu neko garšot, lieciet man mieru, nebļaujiet uz mani savās spalgajās balstiņās, ir vakars un es gribu mājās. ielējuši 5 gramus šmigas mazmazītiņā analīžu trauciņā vai uz miniatūras pannītes sacepuši knipucīšos sagrieztu desiņu. "nāciet, nogaršojiet". īpašs aktivitātes laiks viņiem ir pirms svētkiem. tad viņi veikalā uztaisa riktīgu šķēršļu joslu. viens nosedz galveno eju, otrs - apkārtceļu. "mūsu desiņa!", "mūsu pelmenītis!", "mūsu ekoloģiskais biosieriņš bez ē!". bet ko viņi vakar bija izdarījuši. bezkaunība! klaja bezkaunība! nostājušies PIE IEEJAS. tā, ka pat pie groziņa netikt klāt. labi, ka tieši brīdī, kad es jau bremzēju un apsvēru domu iet pēc maizītes uz citu veikalu, meitene notvēra kādu nepiesardzīgu pilsoni un sāka viņu barot ar savu naturālo jogurtiņu. brīdī, kad viņa pagrieza galvu, es ieslīdēju pa otru pusi. phew.

9:41am: jautājums zālei

google man "insignia badge" iztulkoja kā "zīmotnes žetons". labi, ar žetonu viss vairāk vai mazāk skaidrs. bet kas ir zīmotne? nozīmīte ar jēgu? nu, tur, teiksim, ja tu redzi nozīmīti, kurā attēloti spārni, tad zini, ka runa ir par lidmašīnām. tā?

1:17pm: laikmetīgā māgsla

metāla notecējumi. estētiski baudāmas skulptūras. tagad autors strādā pie durvju rokturu līnijas izveides.

iedomājos tos rokturus, aha

11:36am: kīnorevjū

filmu the last seven skatījos, jo darbība notiek londonā. gaidīju pikadilliju. nesagaidīju. vilšanās. nu, nekas, toties stikla gurķis (nu, šitas) tika atrādīts no visiem rakursiem.

kaut kādos komentāros kaut kur internetos lasīju, ka cilvēki ir neapmierināti ar faktu, ka pēdējie 7 cilvēki pasaulē gadījušies visi vienā pilsētā. un turklāt britānijā. nevis amērikā. turpat komentāros šiem cilvēkiem kāds ieteica noskatīties filmu un tad sašust. un tiešām, beigās ir skaidrs, kāpēc. jo - achtung, spoileris! - nav viņi nekādi pēdējie cilvēki uz zemes. viņi visi ir gājuši bojā sprādzienā un tagad klenderē apkārt, kamēr viņus pa vienam savāc uz elli laikam. vākšana izskatās tā, ka fonā ieslēdzas zila gaisma, tad parādās vīrs kapucē, aizietām acīm un asiņainu muti. tikai nav īsti skaidrs, kāpēc viņš tā dara. to savukārt mums mēģina atklāt varoņu flašbaki, kas, ak, cik negaidīti, atšķirībā no filmas zilganās nokrāsas, ir krāsaini. jāatzīst, man galīgi nepadodas veikli saprast sekundi garus raustīgus kadrus, tāpēc es tajos viņu flašbakos īsti neiebraucu. tik vien sapratu, ka laikam viņi visi dzīvē ir bijuši saistīti un uz elli tiek vākti sliktie. beigās viena meitene, kas laikam nebija slikta, tiek izglābta un atgriežas krāsainajā pasaulē, bet divi citi paliek blandīties zilajā.

nutā, es jums teikšu, var arī neskatīties. doma laba, bet trūkst dziļuma, tā teikt.

ā, un viens no sliktajiem bija mazliet erebuš kundziņš smalkā ancukā un konjaka karafi rokā. svīt.

11:20pm: kīnorevjū
american horror story jau pirmās sērijas pirmajā pusstundā parādās mūķene sarkanā apakšveļā. es pat nezinu, vai gribu skatīties tālāk.

11:01am: smalkums

snobs no manis nesanāk. man narvīša kafija garšo labāk kā costas. vismaz tās, kas pie kantora. un kruasāns tai costā nav nekāds kruasāns. radziņš tas ir nevis kruasāns. vārdsakot, esmu vīlusies sevī.

3:41pm: par stingrību

biedrs kautskis aizskāra tēmu par apkaklītēm un to stāvēšanu. kas man atsauca atmiņā trako šūšanas skolotāju un kā viņa sabojāja blūzi. biju sameklējusi manā izpratnē izcilu līmdrēbi apkakles stīvināšanai un pilnīgi jau iztēlojos, kā man beidzot būs stingra apkakle un stingras aproces. tak skolotāja izbrāķēja. sak, meit, kur tev prāts, tādu tik vīriešu kreklos var likt! nene, nedrīkst, meklē citu! nu i ko. manai blūzei tagad ir jauki ļerpatīga apkakle. protams, tehniski izpildīta diezgan labā līmenī, bet tomēr ļerpatīga. nekāda prieka, vārdu sakot.

11:55am: modīga lieta

( lūk, beidzot kustīgais gifs, kas tīk manai sirsniņai )

10:31am: par aktuālo

jūtūbē ir milzum daudz klipu par tēmu "kā uztīt hidžabu". man secinājums ir viens - sieviete paliek sieviete arī hidžabā. ja viņai liedz rotāties ar frizūrām no matiem, viņa uztīs sev frizūru no lakata.

es vispār nesaprotu, kas jums pret hidžabu? tāds galvas lakatiņš vien ir. burka - lūk, kas ir patiešām dīvains skats:

9:54am: īsumā

sestdien devos satikt māsu. viņa ievilka mani eirovīzijā. un es sapratu, kur tā vaina, kāpēc iepriekšējos gados man bija tik grūti. eirovīziju nevar skatīties vienatnē. un arī ne kopā ar kuru katru. vajag cilvēku uz pareizā viļņa. ak, tas bija jauki. neatceros pilnīgi nevienu skaņdarbu, tikai pāris jautrus vizuālos brīžus. piemēram, meiteni dzeltenā dekoltētā kleitā un dollijas parūkā. tad vēl bija puisis, kas ļoti slikti tēloja, ka sparīgi sit bungas, meitene ar gāgas cienīgām klavierēm un puiki fliteru legingos. vārdsakot, mums bija jautri. un galu galā tas taču ir pats svarīgākais.

10:14am: kosmosa ķermeņi

redz, dažreiz kaut ko interesantu var uzzināt arī sieviešu nodaļā. šorīt tika apspriests Čeļabinskas meteorīts. tiesa, gan tādā aspektā, kas tas noslaktējis simts cilvēku. bet paskatieties video - sasodīti skaisti tas ir noticis. turklāt brīnišķi atbilst teikai par sūrajiem Čeļabinskas vīriem.

1:57pm: dārznieks

izrādās, mans zaļais čemurs ir ripsālis. ieraudzīju tā radinieku kaimiņu puķubodē un gāju prasīt saimniecei, kā to augu sauc. es nezināju, jo tiku pie tā tikai un vienīgi mīlas vadīta. toreiz satraukumā pat nepainteresējos, kā sauc. stiepu tik uzreiz mājās.

gūgle rāda bildes, kurās šitentie ripsāļi izaug krietnas sienas gubas lielumā. vienreizēji!

izskatās tas apmēram ( tā )

10:46am: šermuļfilma maziem bērniem

ļoti gaidīju filmu mama. jūtūbē bija tik brīnišķs tīzeris - sirdsslimniekiem lūdzu linku vaļā nevērt - mamas kustību tests. taču diemžēl tas arī bija visbailīgākais moments šajā visā pasākumā. filmā nekas no tā vairs nebija palicis. vislaik gaidīju, kad viņa šitā smuki rokas kājas lauzīdama nāks pretīm. un nekā. tikai tādi saraustīti fragmenti. not creepy enough. taču visinteresantākais tajā visā ir tas, ka mamas kustības nemaz nav uzzīmētas ar datoru, kā biju domājusi. izrādās, šajā lomā ir kāds spāņu aktieris, kam ir iedzimta pārlieku ļodzīgu locītavu kaite. tāpēc viņš bez jebkādas datoriejaukšanās spēj atliekt pirkstus visādos neiedomājamos leņķos. un viņa rokas tiešām ir tik tievas un garas kā mamai filmā.

lai gan filmas radošā komanda, cik saprotu, ir tā pati, kas pāna labirintā, šermulīguma ziņā tā līdz pāna līmenim nevelk. un, ja esat redzējuši pānu, tad mamas beigas jūs nepārsteigs.

beigas šitai filmai vispār ir diezgan čīzī. vienīgais vīrietis, kas tajās ņem dalību, momentā tiek atrubīts un paliek divas sievietes un divas mazas meitenes, kas nu ņemas pilnā balsī kliegt nēnēnē, raudāt un puņķoties.

un vēl šitaste moments ar Anabelu, kas spēlē rokgrupā. viņas tēls vairāk iederētos beverlīhilzā, jeibogu.

tātad īsumā - skatīties var. mazās meitenes un mama ir tīrie jaukumiņi. bet ja gribas mazliet šermulīgāku bērnu-māšu sižetiņu, tad labāk pievērsties dark water ar labirinta (jā, TĀ labirinta) meiteni galvenajā lomā.

11:40am: estrādes mūzika
visi jau zina, ja, ka mans guilty pleasure reiz bija eirovīzija. līdz brīdim, kad pagājušajā gadā nācās izlēgt latvijas priekšatlasi, jo es vienkārši nespēju turpināt sevi tā mocīt. nēnu, visu cieņu gostiņu kultūras nama pašdarbības ansambļiem, bet es nevēlos viņus redzēt valsts televīzijā. īpaši, kad viņi pēc sava satriecošā priekšnesuma spiedz mikrofonā "balsojiet par mums". stāsta, ka šogad esot piedalījies kāds šokējošs hipstermeiteņu duets. paskatījos video. izturēju 45 sekundes. es saprotu, ka tas nebija domāts nopietni, bet smieklīgi jokot tomēr arī ir jāmāk. kā izrādās.

2:20pm: pūču māja

kāds varbūt zin, kur rīgā ir redzamas šīs brīnišķās pūces ar batmana ausīm?

2:18pm: gadsimta mīkla

cik viņi samaksāja Šonam, lai viņš uzvilktu ( šito )

11:05am: jauks laiciņš

šorīt slidinoties starp peļķēm sapratu, ka jāpiestrādā pie tērpa. nepieciešams aizsargkostīms. siltinātie gumijnieki ar pusotru centimetru biezu zoli. tad es būšu tikpat mierā ar žļurgu, cik ar salu. agrāk es ļoti pārdzīvoju sala dēļ. trīsdesmit grādu salā stāvot pieturā jutos ļoti... eee... nosalusi. bet, kopš brīža, kad uzvilku platformas ziemas zābīšus, mani tas sals vairs takā īsti nesatrauc. iespējams, tiem, kas vislaik skandina par to, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, varētu būt taisnība. tagad man vēl tikai jāizdomā, kā tērpties trīsdesmit grādu karstumā un es vairs nekad nešķendēšos par laiku.

11:55pm: pimp by bike
māsa padalījās. nostaļģija pēc zirgu tramvaja un viskā tāda senlaicīga. man nez kāpēc uzzīmējās, ka biedrs kautskis šitā eleganti varētu pie sava vīna pagraba piebraukt. bet tad es padomāju, paga, nē, kurš ta mums te ir lielākais velomīlis! vārdsakot, velo ar zirga skaņas efektu.

10:12am: jautājums zālei

kas jādara Tulūzā?

airbusu rūpnīcu jau saskaitīju. un atradu vilinošu viduslaiku pili kaimiņu pilsētā. bet varbūt ir kaut kas ne mazāk vilinošs uz vietas, līdz kam nav jābrauc stundu vilcienā.

9:32pm: runājām angliski
izglītojoša filmiņa "how to pronounce Uranus"