rediisa

1:18pm: ziemas ziedēšana

es te priecājos, ka orhideja izspiedusi ziediņu. un, kā viņu, amarillis? amariļļveidīgais. arī. apziedējies ne pa jokam. un tad es pavisam negaidīti atklāju, ka zaļais čemurs, kurš, kā es domāju, nemaz nezied, jo vairojas daloties, pat tas ir saziedējis. taustekļu galos parādījušies mazi balti ziediņi! vīvī!

5:46pm: uzņēmuma nosaukums
mazliet samulsu. uz pusdienu čeka stāv rakstīts, ka mani barojusi SIA "Juridiskā prakse un konsultācijas".

3:00pm: viedums

grābstoties pa aforismiem uzzināju, ka oskars vailds reiz esot nopūties, ka "vakar uz viņas bija daudz grima, bet maz kleitas" un tad piemetinājis "tas vienmēr liecina par sievietes izmisumu".

mani interesē, kas tieši bija mugurā tai sievietei. miņukus tak tai laikā nevalkāja.

10:12am: gatavojamies dārza svētkiem

atradu pasaulē ideālākos dārza rūķus! kad man būs dārzs ar palmu, tad ap palmu perimetru sargās ( šie bieri )

1:49pm: marta zaķi

psichiatrijas izstāde medicīnas muzejā dzīvesprieku nevairo. tāpēc, ja esat sliktā omā, labāk turieties pa gabalu vai palieciet seno laiku zālē.

nē, vispār jau for... spridzīgi, uz ūsiņu un tik labi, ka labāk vairs nevar būt - trako izstādē var nokļūt tikai izskrienot cauri diviem pamatizstādes stāviem. tā ka pa ceļam iečekoju pārīti ar nosaitēšanas metodi deformēto galvaskausu un savu sendienu favorītu mēra istabā - pa logu ārā krītošo beigto.

pašā trako izstādē ir no rozā segas šūdināts mētelītis. ļoti smuks griezums, tiešām. un tam ir milzu pogas, kas darinātas no tās pašas segas. tad tur vēl ir viens skumīgs koka trakais, kas ietupināts būrī. viņš apmeklētājiem uzglūn šaurā gaitenī un biedē. tad man vēl patika kādas slimnīcas pacientu sastāva apraksts, citēju pēc atmiņas: "šodien pie mums ārstējas 32 nomāktie, 10 maniakālie un 3 iemīlējušies". bija pāris baisie elektrības aparāti un šausmu zāļu kārbiņas. pētījums "latviešu smadzeņu svars". no tā gan redzams tikai vāks. un pacientes vēstule, kuru pilnībā gan neizlasīju, jo es izstādēs nespēju sakoncentrēties uz lasīšanu. bet nu sižets bija šausmenes cienīgs - uzmanību, spoileris! - "es neesmu traka, tie ir mirušie, kas kustina manu roku un runā ar manu muti".

un vēl, poruks bija traks, ja? būšu laikam skolā palaidusi šo faktu garām. tur ir apskatāmi viņa zīmējumi. kad būsiet tur, mēģiniet atrast zirdziņu!

2:47pm: uzņēmuma seja

izgājušajās dienās biju devusies realizēt kolēģu gādāto dāvanu karti. bija man doma pirkt sarkanu lūpukrāsu. iepriekšējā izlūkgājienā nebiju pie konkrēta lēmuma nonākusi, tāpēc sāku riņķot starp stendiem un zieķēt uz rokas top pieci krāsiņas. te pēkšņi man blakus uzrodas pārdevēja un stāsta, ka uz rokas tak neko ņifiga nevarot saprast, vaigot zieķēt uz lūpas. nu, neko, varbūt pat labāk šitā, nekā mūžīgais aiz muguras neuzkrītoši stāvošais apsargs. agdies, es nevaru, man ir ļoti jāsaņemas, lai neskrietu arā no veikala tajā brīdī, kad sajūtu dedzinošo skatienu mugurā. nēnu es jau saprotu, ka es akurāt izskatos pēc tādas, kas tūlīt visu spers. man galu galā rimi veikalā pirms pāris gadiem džempera platajā piedurknē ieripoja čerī tomātiņš un es to gandrīz nozagu, jo nepamanīju. bet ej nu kādam iestāsti, vai ne. tātad, uzradās pārdevēja. kad bijām jau kādu laiciņu tā jauki čalojušas un viņa sniegusi pāris padomus kosmētikas izvēlē un lietošanās, pametu acis uz pašu. sak, teorijas ir laba lieta, bet kā ar praksi? agdies. agdiesagdies. tas bjia tipiskais ekstravagantās pavecās dāmas sejs - ar krunkām, pa kurām nelīdzeni izsmērēta ļoti koša kosmētika. nē, viss ok. ne jau visi ir vizāžisti no dzimšanas. ne visiem ir izsmalcināta krāsu izjūta un tā. bet ja tāda ir kosmētikas veikala seja, tad... eee... man kaut kas neslēdzas kopā. varbvūt tomēr noorganizēt darbiniekiem kādus kursus vai ko tamlīdzīgu.

neskatoties uz šoka elementu, savu krāsu tomēr nopirku. taču sapratu, ka man ir nepieciešams neliels treniņu periods, jo, kā smejies, esmu atmācījusies, kā ar vienu vieglu rokas kustību uzvilkt perfektu lūpu formu. tas viss dēļ tiem jūsu spīdumiem, kuru uzklāšanai nav vajadzīga pilnīgi nekāda izveicība! tāpēc es tagad trenēšos. lai nesanāk kā veikala pārdevējai.

4:16pm: atradums

kad pastaigā pa veikaliem, tad visko var atrast. nesen atradu makarōnu. šodien - ka rajona apģērbu autletā* ir - uzmanību! - asos kurpes. esot arī manīta kleita ar asosa vārdu. tu redz, kā. ne tikai hā un emmi pie mums.

* humpalas tās īsti nav, jo man liekas, ka tur pārsvarā ir nevalkātas mantas, kas simts gadus gulējušas plauktos. tobiš, nevis humpalās tās nevalkātās drēbes, bet manā autletā. aj, sapinos

1:18pm: jautājums zālei
Poll #19473
Open to: All, results viewable to: All

dienas balvas fotogrāfijā izstāde

11:10am: vakara pasaciņa

tas laikam bija kolibrs, kas ieteica pazavērt paranormal witness seriāliņu. ja neskaita sērijas par nlo (stāsti par gaismiņām debesīs ir garlaicīgi), tad tā ir burvīga vakara pasaciņu kompilācija. lai gan no otras puses, varbūt arī labi, ka pa vidu ir klasiskie nlo stāsti - var mazliet atslābt. tad nu gaidu jauno sezonu.

9:49am: nuta priekā

reku, pūces pepelacos atlidojušas sveikt mani šai svētku dienā

māgsla no šejienes

11:52am: bjūtīblogger

jā, vot, pareizi f saka. bjūtīblogeris ir tas, kas es gribu būt.

vakar tieši nevarēju aiziet laicīgi gulēt, jo gotiskā kosmētika bija atsūtījusi vēstulīti par megaseiliem. un tad nu man vajadzēja bakstīt to lapu un pētīt, ka varbūt, ja man šitā par velti dod, es varētu noriskēt un paņemt kādu nagulaku. bet akurāt uz aklo ņemt negribēju, tāpēc gāju prasīt gūgles tantei, lai parāda biužas. nokļuvu blogos, kur meitenes testē dažādu ražotāju lakas, krāso uz katra naga savu un fotogrāfē ar un bez zibspuldzes, lai nodemonstrētu kā viss daiļi spīž. vai nespīž.

viss beidzās ar to, ka tā krāsa, ko gribēju (phallic saucas, vai nav jauks nosaukums, vane), tā nebija. un tad tā lapa uzkārās. tā es paliku bez gotiskas nagulakas.

bet kopsavilkums tāds, ka, jā, tas būtu ideālais darbs - blogot par nagulakām. un tad man parādītos reklāmdevēji un komentētāji komentāros paustu sašutumu par sponsorētajiem postiem. un es varētu taisnoties, ka nē, man tiešām tā laka patīk. tas pieder pie lietas. morāli esmu tam jau gatava.

5:47pm: pats sev frizieris

netīšām sanāca bišku tumšāki mati. ne pavisam tik tumši kā sendienās, bet tomēr tumšāki kā bijuši pēdējā laikā. un kaut kā uzreiz liekas labāk. tagad galnais, lai nākamreiz nesanāk vēl tumšāki, jo tik tumšus man vairs negribas. tad atkal būs jāiet pie frizieres gaišināt. a gaišināmais viņai kaut kāds nežēli smirdīgs. tas neesot balinātājs, bet tieši gaišinātājs. saudzīgāks un kas tur vēl. tā smirdeklība pati par sevi būtu samērā ciešama, bet ne jau blakuskrēslā sēdošais vīrišķis, kam mati tiek ieveidoti ar matu trimeri, knapi smieklus valdosš, sak, agdies, SIEVIETES. a es tikai mēģinu izmainīt krāsu no ļoti tumši brūnas uz brūnu. ne jau kļūt par blondīni, diespas. a saņemu tādu nosodījumu. nē, paldies. tātad, man tagad ir kaut kas pa vidu starp brūnu un ļoti tumši brūnu un man patīk.

7:23pm: trīs dē

kaut kas man tajā hobitā nepatika. nezinu. varbūt pie vainas tas trīs dē, kura dēļ man jāvelk veselas divas brilles uzreiz. parastās asuma uzstādīšanas brilles un neparastās - specjālajiem efektiem. kādu laiku lietoju tikai tās specjālās. jo likās kaut kā muļķīgi stutēt uz deguna divas brilles. bet bilde tāda miglaina un efektu arī nekādu. izķeksēju no somas parastās, pastūmu zem neparastajām un - vuaļā! - beidzot ieraudzīju rūķus. tad man pāris reizes lika izjust trīs dē, iemetot starp acīm ar akmeni un uzlidinot virsū kaut ko degošu. satriecoši. nē, godīgi, es tiešām nesaprotu to trīs dē burvību. vismaz tādā izpildījumā, kā tas ir pašlaik. man tas stipri vien traucē skatīties filmu.

bet filma tāda pastiepta. kad tie rūķi sākumā - uzmanību spoileris - sāka dziedāt, bija pilnīga neizpratne. dziesmām un dejām tak bija jābūt ekstendētajā dvd versijā nevis parastajiem kīno vērotājiem domātajā! nekārtība! un tad viņi tur ilgi un dikti staigāja šurpu turpu, poniji, elfi, goblini, orki, visi ņigu ņegu, rūca, dipināja un kāvās. bija arī pāris atkārtošanās, piemēram, luftvaffes izsaukšana ar naktstauriņu. un tad man jau sāka burkšķēt vēders un likās, ka esmu kinoteātrī jau veselu mūžību, a viņi pat vēl pusē nav tikuši. kad pēkšņi viss beidzās un, cik saprotu, gaidiet nākamo sēriju. bvah.

bet šis tas man tomēr patika. piemēram, ļauneklis rūķu vajātājs - lielais orks korsetē un ar metāla mākslīgo roku, kas vienkārši bez lielas cackāšanās iedurta tajā, kas palicis no viņa dzimtās rokas. un elkoņa rajonā ārā rēgojas pīķis. smuka tāda detaļa. golums, protams, burvīgs. šajā sērijā viņš ir pat vēl trakāks kā iepriekšējā. un savā dabiskajā vidē, alā un tumsā, ļoti ļoti šermulīgs. atcerējos pandorumu, kur tādi balti cilvēkmutanti pa kosmosa kuģi skraidīja. fuj, pē, tas pat man likās pretīgi. tā, kas vēl. rūķu princim nebija tik liels deguns kā pārējiem, līdz ar to viņš bija smukais rūķis. līdzīgi kā vigo iepriekšējā sērijā, tikai mazāks un mataināks, bet tomēr cēls un smuks. a ja viņam būtu liels deguns kā pārējiem, viņš uzreiz vairs nebūtu ne cēls, ne smuks. tā ja. ā, un vēl man patika, ka pūķis bija ieracies zeltā. iedomājieties to laimi - ierakties tajā, kas tev ļoti patīk. nagulakās, piemēram. vai smukos audumos. ah.

vārdsakot, ja vēl nav būts, tad aizejiet, bet rēķinieties, ka rūķi dziedās un beigas arī nebūs.

4:10pm: jauns favorīts

kopš mans līdzšinējais mīļākais kļuva pagalam beigc, biju palikusi pavisam viena un niekojos ar visko, kas nu pagadījās pa rokai. bet šodien atradu jaunu mīļāko. tur ir skaistas lietas sakolekcionētas - vairāk tā kā par modes tēmu, bet ir arī foto māgsla, ilustrācijas, mazliet arī interjērs. var skatīties īlgi īlgi. ja vien, protams, esat vairāk tā kā tumšās matērijas nevis rozā poniju piekritējs. ( tad nu eita skatīties piemēriņus, ko jums še esmu gādīgi sameklējusi un priekšā likusi )

10:17am: mīļākais izmērs
netīšām atradu, kā sauc manu mīļāko mētelīšu modeli. pea coat. bet tam laikam nav nekāda sakara ar zirņiem. a kā latviski šito sauc? jūrnieku tipa žākets?

5:45pm: gorgona style
ļimaks

11:27am: dārgais raidījum

atklāju, ka jūtūbe ir viena liela discovery ID filiāle. drīz zināšu nosaukt alfabetiskā secībā visus izcilākos izgājušā gadu simteņa burlakus. un man liekas, ka esmu atradusi, kurš no viņiem ir bijis džīpera krīpera prototips.

tagad vēl jāatrod spoku stāstu sērijas. pagaidām jūtūbe man rāda tikai klipus, kur kameras turētājam visādās dažādās istabās rēgojas meitene baltā naktskreklā. tādā klasiskā japāņu meitene - ar gariem tumšiem matiem priekšā sejai. bet tur ir tik slikta aktierspēle, ka bail sametas no tās nevis no meitenes.

eh, varbūt man tomēr vajadzēja izvēlēties citu ceļu dzīvē un pievērsties kriminālistikai. bet tad atkal, cik ta mums te to episko burlaku ir. ikdienā nāktos šķetināt noslēpumaino spaiņa pazušanu dārziņos. atliek vēl vienīgi spoku balsu ierakstīšana. bet nē, ložņāt pa svešām mājām un tvarstīt ektoplazmas es negribu. jo to parasti dara naktīs, bet naktīs ir vēss un var saaukstēties.

9:40pm: uzmanību, lolkaķis!
nevaru noturēties. feisbukos mani sagaidīja burvīgs pasaules gala ( rezumē )

10:16am: rōns, rōns, maka-rōns

tā. tik tālu nu esam. vairs nav jābrauc uz spranciju, lai tiktu pie spranču nacjonālā makarōna. nu, tā krāsainā saldā bezē cepuma. ļoti sen nebiju bijusi kosta kafijā. šodien ieveļos un, vuaļa, priekšā makarōni. paņēmu vienu testēšanai. meitene to cītīgi iepakoja milzu laivā, kurā tad mans makarōns jautri slidinājās šurpu turpu, bet sveiks un vesels nonāca galapunktā. un tas galu galā ir svarīgākais šo izstrādājumu pārvietošanā.

neliela vizualizācija ar sveiko un veselo makarōnu milzu iepakojumā (jājā, es zinu - manas fantastiskās fotoiemaņas kombinācijā ir akmens laikmeta telefonkameru ir sajūsmas vērtas):

vērtējot garšas un tekstūras īpašības, man tomēr jāatzīst, ka latviešu makarōnam konsistence ir nedaudz biezāka, smagāka kā spranču. kā arī nav pietiekami daudz kraukšķa. taču garša ir lieliska un atbilst gaidītajam.

dodu četras ar pusi kotletes.

1:23pm: džingl

biju misijā uz zē-svētku tirdziņu pēc piparkūkām. atradu ideālās - eņģelīti un mājiņu ar svecīti logā. tur vienkārši pienākums tapt aizkustinātam, ko tādu redzot.

bet vispār esplanādes tirdziņš pagalam tukšs. nabaga pārdevēji stingām sejām, daži truši, kas piedalās labdarības akcijā, un kādi trīs pircēji, mani ieskaitot.

ko es gribēju teikt. mazliet vēsīgi ārā. polārā mitrene šokā.

2:36pm: atmiņas traucējumi

mana atmiņa ir galīgi nepiemērota šopingam. es neatceros nosaukumus un cenas. vienīgais, ko atceros, ir aptuvens izskats. tāpēc staigāt pa veikaliem, meklējot labāko piedāvājumu, ir pilnīgi bezjēdzīgi. tas ir nomācoši. ko es darīšu vecumdienās, kad būs jāzin, kurā bodē lētākais piens?

9:38am: kājām gājējs

ir sācies mans mīļākais kājām iešanas laiks, kad var iet žiglā solī un nesvīst.

vasarā man kājām iešana nepatīk. īpaši virzienā uz darbu. jo nonākt kantorī slapjā un sagurušā stāvoklī galīgi nav forši. toties tagad ir ideāli. jēi!

12:48pm: interjērs

kad pienāks reiz tā diena, kad man būs, kur novietot dekoratīvos spilventiņus, vienu no tiem es gribētu ( šitādu )

2:23pm: atskaite
jau otrs vīrietis pēdējo dienu laikā ir uzzinājis, kas ir fliteri.

1:52pm: jāiet uz izstādi
cik, labi, ka kokiem lapas beidzot nobirušas - tagad var redzēt mazo kautro reklāmiņu pie meducīnas muzeja. a tur, izrādās, iztāde par psihiatrijas vēsturi. es nesen kaut kādus dokumentārijus skatījos par slavenu Londonas trakomāju un eksperimentiem ar maziem bērniem. interesanti vispār. varbūt vajadzētu aiziet. nu, tā, tīri ziemsvētku noskaņai.