rediisa

10:05am: faire du shopping
es biju rīga plazā. tas ir tāds strīpains veikals pie salu tilta. nekad nebiju tur bijusi. man nez kāpēc bija priekšstats, ka man tur nav, ko darīt. varbūt tas ir saistīts ar nosaukumu. iestāde, kas saucas plaza, noteikti ir dikti smalka un vienkārši darbaļaudis tur neiet. vai arī, ja iet, tad pārdevējas viņus neapkalpo, jo jau pa gabalu redz, ka šitie nebūs pircēji. tak liels bija mans izbrīns, kad ieraudzīju, ka tur nav nekādi armāni un šaneli, bet gan vecās labās proletariāta bodes - zāras un rezervētie. tur ir pat apranga. kas vispār iepērkas aprangā. izrādās, ka es. jo beidzot atradu tur pareizā garuma svārkus! pat vairākus. mulsumā nevarēju izlemt, kuri ir daiļāki. agdies, to laimi.

6:42pm: xmas strikes again

lūk, ideālais lampiņbriedis! nav pārāk izkāmējis un skaisti lec. gluži kā es. nevar gan saprast, cik maksā.

1:23pm: selebreišans

nē, man nekad nav bijis adventes vainags un arī šogad nebūs. es pilnīgi neizprotu šā izstrādājuma būtību un sūtību. turklāt tas ir ugunsnedrošs. taču es varētu izskatīt iespēju uzstādīt uz palodzes starp kaktusiem lampiņu briedi. ja kāds man to uzdāvinātu. es gadījos cenu paradīzē nesen. man tur lampiņu nodaļā gandrīz norāva jumtu. labi, ka viss bija pietiekami dārgs, lai es nekristu kārdinājumā un paliktu uzticīga savām bordeļtipa sarkano spalvu lampām.

2:02pm: drūmie briedīši

šis laikam pa ilgiem laikiem ir bonds, kas man patīk. pilnīgi nekādas sārtvaidzības. nekādu pazemes raķešu bāžu, baltu klēpja mincīšu vai episkas neredzama auto spolēšanas pa kūstošu ledus pili. nē. tagad viss ir savādāk. jau pie pašiem ievada titriem ir skaidrs, ka nekāda maļina nebūs, situācija ir traģiska un beigās visi mirst. nē, nopietni. šie laikam ir vienīgie bonda ievada titri, kas man tiešām patīk. ibo tajos ir minimāls daudzums pliku lidojošu sievišķu. tā vietā viss jūk, brūk un dekoratīvi sašķīst gabalos.

un boonda dzimtas māja arī ir dievīga. pilnīgas nekurienes vidū pēkšņi vārti ar briedīšiem un kaut kur miglainā tālumā aiz tiem - māja, kas vairāk piemērota spokiem nevis dzīviem dzilvēkiem.

ā, vēl man jaunais q patīk.

2:10pm: zaļais

veicu pirmo pirkumu vietējā hāunemmā. izstrādājums esot izgatavots no otrreizējās pārstrādes materiāliem. šī ir pirmā reize, kad man arī kaut kas tik ļoti zaļš un vaļiem draudzīgs ir trāpijies. trakums - tik daudz pirmo reižu vienā dienā.

un vēl es tur atradu krūšturi, kurā nav vietas krūtīm. reāli. tur ir tik daudz polstera, ka, lai to varētu valkāt, krūškurvim jābūt ieliektam uz iekšu. ( bet tā jau daiļš. )

3:32pm: mājas dizains

mēs visi atceramies makramē pūces, vai ne? drošības labad pievienoju vizualizāciju:

kādas jums ar šīm pūcēm attiecības? tīri emocionālā plāksnē? teiksim, man bērnībā tās diezgan izteikti riebās. es gan pieņēmu tās kā neatņemamu telpu noformējuma sastāvdaļu. un biju neizpratnē, kāpēc mūsu mājās šo sastāvdaļu nebija, bet es tiešām par to neskumu, jo, kā jau teicu, es nebiju šo izstrādājumu fans. tagad, kad esmu jau paaugusies, novērtēju māgslinieku pūles un izsmalcināto techniku, kas ieguldīta pūču tapšanā. taču estētisko baudījumu vienalga kaut kā negūstu.

tiesa, brīvdabas muzeja gadatirgū es gandrīz padevos nostaļģijai un iegādājos vienu šādu pūci. bet tas bija tikai vājuma mirklis. atlika tikai iedomāties, kā tā man karāsies pie sienas un nepatiks.

11:30am: jaunais botāniķis
jautājums zālei. kā sauc augu, no kura iegūst rīcineļļu?

3:16pm: par matiem
dienās atradu komputatorā sendienu bilžu arhīvu. izrādās, pirms gadiem četriem man ir bijuši afigennākie nāras mati. cik ātri viss aizmirstas. vispār man ir plāns līdz nākamajai apaļajai jubilejai vēl vismaz vienu reizi atgriezties pie garajam matiem. un tad viss. nost un nost.

2:31pm: amnesiac

pa slimošanas laiku izlasīju vienu grāmatiņu, kas, izrādās, ir baigais hīts. kāda autora debijas darbs, kas ir vislielākais dižpārdoklis debijas darbu vidū kopš harija potera laikiem. un ridlijs skots jau ritina ruļļos filmu lenti, lai uzfilmētu šo stāstu. un nikola kidmena jau ir parakstījusies spēlēt galveno lomu tajā.

neko sev. es pat neatceros, kā tā grāmata nokļuva manos apcirkņos. vienīgais, ko zinu, ka man nemaz nelikās, ka tas varētu būt tralleris un saspenss. man nezkāpēc likās, ka tas ir tīri medicīnisks stāsts un trū storī. nu, no sērijas sievietei ir amnēzija, bet viņa tiek galā un vēl izglābj sunīti. un ar tādu domu es arī sāku lasīt. sak, labi, pati slima, lasīšu par citiem slimniekiem. bet izrādās, ka figu, nav nekāda trū storī, tā vietā jāmin, kurš ir neģēlis. nu, neko, gandrīz pareizi uzminēju. bet vispār var lasīt.

doma tāda, ka sieviete, kas ik rītu mostas ar jautājumu "kas es esmu?" un kam vīrs ik rītu pacietīgi rāda ģimenes foto, pēc dakterīša ieteikuma sāk rakstīt diensgrāmatu. tad dakterītis katru dienu zvana un atgādina, ka vajag pierakstīt aktuālos notikumus. tā viņa katru dienu pārlasa iepriekšējās piezīmes un pieraksta jaunas. un tad vienu dienu nav nekādas info par to, kas noticis pēc pulksten, teiksim, pieciem vakarā, un tu saod ko nelāgu. un vispār viss ir ļoti aizdomīgi, jo vīram nav jaunībsdienu foto, ko parādīt, sak, oj, mums bija ugunsgrēks, viss nosvila. un tas taču ir ļoti aizdomīgi, vai ne.

1:37pm: komēta nāk
jūs zinājāt, ka jāpērk sveces un makaroni? ā, un jāizņem no bankomāta visa sava nauda, jo pēc pasaules gala pieņems tikai skaidrā.

12:18pm: modes lieta

turpinot par bantītēm un lentītēm.

izgājušajā nedēļā uzzināju par jauno veļas zīmolu amorālis. reklāmas biuža bija totāli nost safe for work - pliks meitietis ieplestām kājām svarīgajai vietai priekšā tur lapiņu ar tekstu. domāju, oh, vau, tad jau solītā skate būs kaut kas tik šoking, ka man labāk neskatīties, lai nemaitātu savu tikumību. un ko es redzu, ko es redzu atskaitē no skates? tantes garās kleitēs un pelerīnās. nu, ok dažām ir šorti. bet tomēr nesaprotu, kur tur veļa figurē. knapi vienu zeķturi saskatīju. tā arī vajadzēja teikt, ka tā būs mājas halātu kolekcija. tad viss būtu savās vietās. a tā sanāk maldināšana, jā.

10:41am: krokas un kruzuļi

apmēram pirms gada nolēmu noskaidrot atbildi uz jautājumu - vai tiešām man netīk kurpes ar bantītēm un pušķīšiem uz purna, vai varbūt tās ir tikai manas iedomas. nu, līdzīgi kā ar kinzu, ko ikreiz mēģinu ēst, lai pārliecinātos, ka tā man vēl joprojām... kā lai tā maigāk izsakās.... negaršo. un tā nu es iegādājos eksperimentālās kurpes ar baņķiku un centos tās šā gada laikā valkāt.

uzskatu, ka nu atbilde ir gūta.

man tiešām līdz sirds dziļumiem nepatīk bantītes un pušķīši. un vispār visādas liekas detaļas, kas nesaprotamu iemeslu dēļ jānēsā sev līdzi. un tad tās plīvo, kratās un šūpojas uz katra soļa. īk.

12:08pm: kūku diēta
sākt dienu ar cielaviņu bija tīrais neprāts.

11:21am: asprāši
iegūglējot "the answer to life the universe and everything", rezultāts ir, jā, 42. cik mīlīgi.

5:17pm: kīno industrija

nesaprotu es šito. cilvēki saķer galvu un šausminās, jo latvju seriālus filmējot sponsoru dzīvokļos un sponsoru kafejnīcās, un dzerot viņi tur sponsoru kafiju un vispār. kādas šausmas, vai ne. bet tajā pat laikā neviens nesašūt par to, ka ārzemju filmās mums tiek uzskatāmi parādīts, kādas markas auto vai mobilo telefonu lieto varonis. nepamana, vai?

4:27pm: trauma
un vispār. es naktī ieskrēju durvīs, kuras atradās tur, kur tās parasti neatrodas. tagad man ir puns un es varu izmēģināt visādas izsmalcinātas metodes, kā to kamuflāžēt. sāku ar nevērīgu matu šķipsnas novietošanu tieši virs traumētās vietas. izskatās nedaudz savādi,  jo parasti mati tajā vietā man nav, bet pret vakaru pie izmaiņām izskatā patiesībā esmu jau pieradusi.

9:42am: atmiņas traucējumi
ha, aizmirsu par skolas salidojumu. nu, nekas, gan jau ka nemaz tik ļoti tie klases biedri nav mainījušies. pagaidīs vēl piecus gadus un tad gan ies.

4:42pm: sūdzības par laiku

vienreizēji! pasūdzējos par vēju, pieklājīgi palūdzu to izslēgt un - tadā! - tika arī izslēgts. un tā vietā iekurināta saulīte. šitā man patīk. nu, labi, tagad tā jau ir norietējusi. bet man vislaik šausmīgi nāca miegs un es nevarēju savākties, lai uzrakstītu šo vēstījumu.

2:38pm: par garīgo

ah, starp citu redzēju dzīvu vistlera māti. ( un vēl šo to )

3:51pm: kožraja

mazas kožrajiņas (stingray, nezinu, kā pa latviski?) kustina kājiņas! tas ir pilnīgs vī un utjiputji! totāli ieliek visiem kitijiem un dogijiem.

via www.thefeaturedcreature.com

10:18am: tievings

pirms kāda laika manās ķepiņās nonāca grāmatiņa par to, ka francūzietes nekļūst resnas. es to noliku plauktā un sekmīgi aizmirsu. nesen atradu un sāku lasīt ar tādu zināmu skepsi. no sērijas, tik tālu nu esam, mana pirmā tievēšanas grāmata, ņuņu, kota tādu gudru man pateiks. tagad esmu jau pāri pusei un jāsaka, man patīk. tā galīgi nav tievēšanas grāmata, jo autore raksta tik sasodīti garšīgi, ka man pat rodas domas mēģināt kaut ko no viņas ieteiktā tiešām pagatavot. un pie visiem ēdieniem piedzert šampanieti. un vēl ir burvīga sadaļa par fiziskajām aktivitātēm. īsumā doma ir tāda - nost ar trenažieriem, sviedrēties vāveres ritenī nav smalki! bet kāpēc braukt ar liftu, ja blakus ir kāpnes, un kāpēc zvanīt kolēģim pie blakusgaldiņa, ja var pie viņa aiziet. tas man gauži der.

ā, un, kā notievēt? jābeidz rīt.

tas būs visgrūtākais, jo, kā jau mēs reiz apspriedām, es nemāku apēst trīs riekstiņus. es iznīcinu trīs saujas un tad nesaprotu, kas tur veselīgs.

11:34am: veikals

es tak biju ieklīdusi hāunemmā. kā ieklīdu, tā izklīdu. ejas šauras, cilvēku daudz, rindas garas. uzmetu acis pāris cenām, lai ieraudzītu to izslavēto lētumu. redzēju jaciņu pa 50-60 latiem un džempīšus pa 20 latiem. zārās un bikbokos, pa manam, ir tieši tādas pašas cenas un tieši tāda pati iespēja par lielu naudu nopirkt lētu preci. toties pie kases novilktas rindai-vietu-ierādošās lentītes kā eiropās. un vispār viss noformējums kā eiropās. jaukiņi.

taču tagad es nezinu, kur lai es dodos, kad esmu eiropās. iepriekš bija tāda kā tradīcija doties uz hāunemmu vienkārši principa pēc. kas mums tagad paliek - cēunā un gaps?

3:30pm: dievu tehnoloģijas

uzdūros es jūtūbos raidījumiem par piramīdām. vispār diezgan interesanti.

vieni vīri rāda bildes no mikroskopa un stāsta, ka no piramīdas piekājes ņemtajos paraugos esot novērojama mainīta kristālu struktūra, tāpēc tas ir betons. citi, apsējuši ap galvu mutautiņu, riņķo starp piramīdām, glāsta to sienas un norāda: "skatiet, cik te grubuļains un cik te - gluds. pavisam skaidrs, ka tas gludums ir iegūts ar dievišķo frēzi. tas nekādā gadījumā nav betons, pf!" "nē," tā trešie, "ēģiptieši vienkārši mācēja pāriet citās dimensijās, kurās guva slepenās zinības! raugiet, freskās bieži uzzīmēts, kā ēģiptietis osta lotosa ziediņu. tas nozīmē, ka viņš dzer tā uzlējumu. un tad nonāk citās, ļoti garīgās dimensijās, kurās viņam rādās cilvēki ar dzīvnieku galvām. starp citu, amazones džungļos indiāņi arī dzer kādu īpašu virumu, kura iespaidā redz kinocefāļus. ak, kas par apgaismības laikmetu tas ir bijis! cik žēl, ka mūsdienu cilvēks ir zaudējis šo brīnišķo spēju izmainīt apziņas stāvokli!"

tfutu.

pievērsīšos filmai par to, ka nasa ir nacistu projekts.

10:49am: fenšujs

izgājušajās brīvdienās gadījos dažu veikalu tuvumā un nolēmu izmantot situāciju, lai iegādātos jaunu maku. ibo vecais jau sen gribēja doties pensijā.

nu, ko, tagad man ir sarkans maks. gaidu naudas plūdus.

starp citu, tikt pie, teiksim, zila maka nav nemaz tik vienkārši, jo veikalos ir tikai melni un sarkani. nu, es domāju zolīdus ādas makus, nevis helokitijus un visko tādu. tā ir sazvērestība.

7:47pm: aksesuār
vī, mani vaiga sviedros darinātie kroņi ārzemēs iekļuvuši fotosesijā!