rediisa

4:18pm: lego lūkass

meklējot garīgas izklaides tālajā franču zemē, uzdūros zvaigžņu karu izstādītei. jau sapriecājos, bet, nē, uz rotaļlietu izstādi kopā ar mammu laikam tomēr neiešu.

11:38am: baidīšanās

noskatījos biedra unpy ieteikto šermuļfilmu 1408. vispār diezgan veiksmīgi. nedaudz murkšķa dienas, nedaudz kuba. mazliet arī smieklīgi brīdī, kad varonim tiek piedāvāts ekspress čekauts, nu, tobiš, "ja jums nepatīk, kas notiek mūsu mazajā istabiņā, laipni lūdzam izmantot logu". un, protams, priecē, ka filmā dalību ņem viens no maniem melnajiem mīluļiem - semjuels lī džeksons.

5:37pm: ķīnas mūris

es jau sen izvairos no ķīnieša, jo pie viņa viss ir auksts. taču pēc aukstajiem kartupeļiem kongresu namā kolēģi ierosināja veikt pētījumu un doties salīdzināt temperatūras. skumji, bet kopš pēdējās apmeklējuma reizes ēdiens tur siltāks nav kļuvis. žēl. jo potenciāls ir. no otras puses - arī mani iemīļotie plastmasas bambusi un ģeniālās paplātes vēl joprojām ir savās vietās. lūk, to es saprotu, nemainīga kvalitāte.

5:23pm: wishlist

vispār jau amazōns toreiz, kad piedāvāja man grāmatu par pasaules galu, nekļūdījas. stāsti par iznīcību man patīk. un, jo vecāka kļūstu, jo vairāk patīk.

tāpēc ievietoju savā lasāmo grāmatiņu sarakstā:
1) The Ward, kas ir The Mall autoru kolektīva jaunais garadarbs. mani uzrunāja apraksts. tipa, cilvēks netīšām noklausās Tumšās Puses iedzīvotāju klačošanos. un tas noved pie tā, ka Tumšā Puse no tāda kā fōnā esoša ļaunumiņa, par kuru visi zin, bet neliekas zinis, kļūst par ļoti reālu baismu, kas, kā rakstīts anotācijā, ir gatava pastiept savu taustekli jūsu virzienā.
2) stāstu krājums Still. šermuļstāstu autoru projektiņš, kas tapis, iedvesmojoties no pamestu vietu fotogrāfijām.

10:30am: atskaite

mežā ir tik daudz sēņu, ka var nogulties zemē un zīmēt eņģelīšus.

9:42am: apgreids

man būs tā iespēja izbaudīt, ko nozīmē ierasties lidostā ne vēlāk kā divas stundas pirms izlidošanas.* cerams, ka vismaz neiestums tajā galā, kur nekā nav, un tādejādi liegs ierastās proletariāta izklaides - smaržu pārostīšanos un visādu neredzētu šmigas pudelīšu apbrīnošanu. lai gan māte uz pēdējo varētu arī nepavilkties. no otras puses es mazliet baidos priekšlaicīgi piekust. bet nu gan jau.

* a varbūt nacionālās sabiedrības lietotājiem ir jāierodas vēl agrāk?

4:03pm: kam jābūt makā

tātad, lai būtu nauda, makā jānēsā zvīņas. ok, pieņemsim. ka nauda rodas no zvīņām nevis tiek nopelnīta. bet ko makā dara radinieku jūzerpikčas? kāpēc tās tur jāliek?

4:18pm: serčiki

vot, visi te seriālus skatās. es arī skatīšos. ķeriet smārtu vinteidž edišen.

un vēl es ar acs kaktiņu piefiksēju, ka IT crowd puikas visādās filmās safilmējušies. tās arī laikam būs jāskatās.

10:38am: mācīties, tātad, mācīties

man nav neviena slikta vārda, ko teikt par pirmo septembri skolas laikā. tajā laikā pret mācību gada sākumu nekādu iebildumu man nebija. unverstātē gan. tad sāka reāli kratīt.

bet, runājot par mācīšanos, nesen iemācījos, ka Bēthovens ir makten popsovijs pasākums.

biju savākusi sev pāris random filmiņas, ko slimības un skumju māktai pažūrēt vakaros. un, kā smejies, veselās divās pēc kārtas čīgā 7. simfoniju. protams, es kā klasiskās mūzikas nepazinējs, sākumā nezināju, kas tas par meldiju. bet otrajā filmā man jau kļuva interesanti. jo meldijs ta feins. tieši piemērots slimībai un skumjām.

te bonusā vienā no keidža episkajām filmām, smuks meldija pielietojuma piemēriņš.

un tagad man jāskatās king's speech, jo tur arī esot. tā, ka jāraud.

4:44pm: cimdiņi

( lūk, cimdiņi redīsiņam. )

10:59am: dārgumu vitrīna

aleluja, esmu atradusi ideālo grabuļu uzglabāšanas veidu! tas perfekti piedien manai līdzšinējai metodei "novilkt un nolikt uz plauktiņa". piegdienas vakarā meklēt kādu īpašu "kārtīgo" vietu, teiksim, auskariem, kurus es pirmdien simts punkti atkal vilkšu, neredzu jēgu. sekojoši vislabākā vieta, kur tos glabāt, ir uz plauktiņa. problēmas sākas, kad jāslauka putekļi, jo pārcilāt miljons auskaru nav manos spēkos. nav manī mājsaimnieces gēna. un lūk, ko es redzu kādā žurķītī (66. lapaspusē), ko esmu uzgājusi gluži netīšām un ko slinki šķirstu pie rīta kafijas. es tur redzu - tadā! - ( dārgumu vitrīnu klasisko! )

5:37pm: ārstēšanās

nolēma daktere manu zirnekli vispirms nosist ar elektrību un tikai tad vilkt ārā. aizsūtīja pie dakteriem, kas šito pieprot. jāsaka, man nekad nav patikušas fizioterapijas kabīnes. un pašas procedūras jau vispār, ja, uzmet tev virsū slapju lupatu un laiž cauri strāvu. bet ne par to. šoreiz par telpām. man gandrīz elpa aizrāvās. ejtunost, kā filmās! palielā telpā rinda mazu, tātad, kabīnīšu. katrai priekšā aizkariņš. nuja, tā vajag. privātumam. un tad man jāiet uz kabīni numur tādu un tādu. a tur, aaa, iedomājieties, ne jau finiera sieniņas un ar knopkām tas aizkariņš piekabināts, nē, tur ir normāls metāla būris! jā, būris, ar visiem griestiem! un vidū liels koka krēsls, ļoti brutālām formām. un balts. un sienas slminīczaļas. un tas režģis arī. un pār otra krēsla atzveltni nevērīgi pārmesti kaukādi kabeļi, kas pēc auto piepīpētāja izskatās. a māsiņa rosās itkā tas viss būtu pavisam normāli.

un uz 10 minūtēm iekrist snaudā arī neizdevās, jo man likās, ka es vibrēju. aizverot acis, vibrēšana kļūva jocīga. kad jau beidzot pieradu un biju gatava laisties miegā, atskanēja zvans un nāca māsiņa.

cik dīvains piedzīvojums. rīt atkal jāiet.

10:39am: galva
zirneklis ausī ietekmē atmiņu. vakar aizmirsu mājās maku un caurlaidi. šodien - telefonu. kas tālāk?

2:11pm: architektūra

mūsu rajonā ir daudz māju ar dekorācijām. viepļiem, sfinksām, izvirzījumus stutējošiem personāžiem, lauvām ar paceltām astēm, sievietēm ar stilīgām matu rotām (līdzīgu kā slavenajai zaļajai brīvības statujai) - visādiem jūgenda jaukumiem. bet ir viena māja, kas atšķiras no meinstrīma, jo to dekorē tikai viena atturīga figūriņa - ( buda )

11:53am: savārgums

man ir aizdomas, ka vienā no manām ausīm ir ieperinājies zirneklis (jūtīgajiem neskatīties) vai kas tamlīdzīgs. ibo ar vienu pusi es dzirdu tikai vieglu dūkoņu. nezkapēc liekas, ka arī otra auss kompānijas pēc strādā uz pusslodzi. un galva ir tā pārņemta ar dūkoņas filtrēšanu, ka nekam citam resursu nepietiek. vārdsakot, prasās sakrist čupiņā un vaidēt.

2:24pm: vai nevēlies izlasīt grāmatiņu

amazons laipni piedāvā man grāmtaiņu, kas man varētu patikt - Pandemonium: Stories of the Apocalypse

naisss

11:03am: gārdenings

sajūsmas spiedzieni visos iespējamos mēdijos vakar uzsēdināja mani uz ze Dilana viļņa. nācās noskatīties viņa vecos šovus, ko netīšām atradu jūtūbā.

jā, viņš izmainīja manus skatus uz dzīvi. ja agrāk es biju vairāk vai mazāk pārliecināta, ka uz vecuma galu man būs siltumnīca ar vismaz vienu tomāta stādu tajā, ka es varbūt pat verētu izlikties par mājsaimnieci, kas grib uzsākt daiļdārzniecības biznisu, pieteikties Grundtviga dārzkopības programmā un tikt pie haļavnā brauciena uz britu salām, kur cita starpā vajadzēs noklausīties pāris lekcijas par skujeņiem, tad pēc šitā īsā un kodolīgā dzīves tecējuma apraksta 

"get up in the morning, coffee, work, sleep,
get up in the morning, coffee, work, sleep,
get up in the morning, coffee, work, sleep,
gardening, gardening, gardening, gardening,
death"

mana pasaule ir sašūpojusies.

1:59pm: alien šūz

lukī, lukī, kādas jaukas kurpītes, kamās iet uz darbu! vai precīzāk - atrasties darba vietā, jo paiet tādās es droši vien nevarētu. akvai, mana alienu fana sirds kūst! irregular choice ar saviem saldējumiņiem, zemenītēm un mērkaķīšiem... lai paliek citām. ( man vajag šitādas! )

10:10am: gugu gaga

tā, man ir iemesls iet uz gāgas koncertu. uzzināju, ka support banda ir the darkness (viņu episkākais gabals ever šeit). bet es šaubos, ka viņus tur varēs redzēt. gan jau būs nobāzti kaut kur ēnā aiz lēdijas. nē, neiešu tomēr. pietiks ar jūtūbu.

5:03pm: cirslis darbībā

tā, viss, tagad stress un neziņa līdz vakaram! vārdsakot, gribēju jums rādīt, kā manā rajonā sabrucināta grausta vietā kokos līksmi plīvo bikses un halāti. biju to pat nobildējusi spešal priekš reportāžas cibā.

vot, a lai transferētu pikču no telefona uz kompi, esmu iemanījusies kaut kādā maģiskā veidā izmantot gūglmeilu. vienīgais, ka dažreiz telefons sūrojas, ka neesot vietas nosūtīšanai, vajagot kaut ko padzēst. tā arī šoreiz. nu, es fiksi metos kaut ko padzēst. kas nozīmē - saspiest visas pogas, kas kaut attālināti izskatās pēc delete. un tikai saņemot paziņojumu "69 gūglmeila ziņojumi ir IZNĪCINĀTI", cirslītim sāka raustīties kreisais plakstiņš. un galnais, ka gūglmeilu es tagad nevaru  atvērt un pārliecināties par postījumiem. vēl krietna stunda jāpavada izmismumā graužot nagus! ah, sodība, par ko man tas!

un, kas pats bēdīgākais - tajā bildē neko nevar saprast.

UPD. phew, apgājās

11:01am: rīdings

izlasīju savu amazona laupījumu. viens bija labs, otrs - normāls.

normālais ir "Florence and Giles" - klasisks spoku stāsts par mazu meitenīti, kas pa kluso salasījusies Po daiļradi un kurai pie mazākā, tā teikt, kairinājuma, rādās gļuki - ļaunā guvernante, kas grib nolaupīt viņas brālīti. to, protams, nevar pieļaut, tāpēc meitene rīkojas. bet nu gļuki, gļuki, visur gļuki. un lasītājam drīz ir skaidrs, kas patiesībā ir guvernante un kas viņai aiz ādas. sekojoši beigās viņas sametas žēl.

labais ir "The Mall" - arī savā ziņā spoku stāsts. lai gan neteikšu, ka baigi jau nu bailīgi. vārdsakot, divi tēli - depresīvs grāmatu veikala pārdevējs un entelģenta narkomāne - meklē noklīdušu bērnu un nonāk, teiksim, "Alfas" personāla gaiteņos. skrien, skrien pa tiem gaiteņiem, kamēr saprot, ka nav riktīgi. abiem laiku pa laikam pienāk visādas trollīgas esemeskas. abi varoņi nervozē, ibo, nav skaidrs, vatafaks notiek. un tā viņi tādi sanervozējušies nonāk itkā atpakaļ "Alfā". bet kaut kas vēl joprojām nav riktīgi. veikalu nosaukumi ir trollīgi un datorspēlīšu veikala skatlogā rezamā lara krofta ir ar nošļukušām krūtīm. un tad jau kļūst arvien jautrāk, kad atklājas, ka pārdevēji ir pieķēdēti pie saviem veikaliem, bet pircējiem izdzīvošanas nolūkos jāiegādājas noteikts daudzums preču.

tagad pieķēros pie "The City and the City", ko noskatījos pie kāda cibiņa.

10:06am: atskaite

nedēļas nogali pavadīju diezgan saturīgi. nedaudz strādājot, nedaudz veicot pīkstošā negludināto drēbju kalna samazināšanas akciju, nedaudz lasot, nedaudz skatoties kustīgās bildes. un nedaudz pa logu dzirdot kaut ko, kas izklausījās pēc kādas latvijā populāras grupas koncerta. sākumā domāju, ka blakusmājā notiek dzīres un tiek spēlēti mūzikas ieraksti. ā, un vēl abas dienas virs galvas lidinājās lidmašīnas. kas komplektā ar pagalmā zāli pļaujošo kaimiņu bija visai savdabīgs fōns.

šodien sāp galva. strādāt negribas. gribas turpināt saturīgo laika pavadīšanu.

2:17pm: kritiens

neskatoties uz brīdinājumiem, kritu kārdināšanā. tagad man ir jaunas kurpes nākamajai vasarai. turklāt par jauku cenu.

a unītis, izrādās, pa pusei remontā. laikam sen neesmu bijusi. knapi atradu savu apavu bodi. un bonusā centrālajā ejā notiek bļaustīšanās. kaut kāds kubietis māca kaut kādu deju:  "van-tū-frī, van-tū-frī" un tad milzīgs blorkšķis, kas laikam skaitās mūzika. jā, žēl, es būtu vēl pa veikaliem pasērfojusi, tak tā nācās mukt, jo manai galvai šitāds uzmācīgs fons galīgi nepatīk.

bet vasaras kurpes man tiešām vajadzēja! jo esošās ir makten nejaukas. berž un spiež tā, ka dienas beigās kaut rāpo pa sienām. ļoti ceru, ka jaunās nebūs tāds feils. jo tā tīri no skata akurāt priekš manis - bez brjuļikiem, baņķikiem un rozačkām.

4:06pm: mans jaunais daiktiņš

es laikam neizlielijos, ko paspēju iegādāties vēl pirms episkās grāmatu pirkšanas amazonā.

nopirku mazu daiktiņu smaržu līdzņemšanai. doma ir, lai nav jāstaipa līdzi visa pudele. daiktiņam ir speciāls mechanisms, kas ļauj ar pāris elegantām rokas kustībām, ja tā var teikt, noslaukt no lielās pudeles nelielu daudzumu, ko paķert līdzi. pagaidām daiktiņu testēju uz zemes, bet vēlāk izmēģināšu to lidmašīnā. it kā esot lidmašīndrošs. bet visādam gadījumam satīšu maisiņos. a to izgāšreiz smaržu pudelītes pulverizators kratīdamies pustukšā somā bija pamanījies nospiesties un efekts bija visai iespaidīgs. īpaši uz zobu birsti. nnja. 

2:04pm: karma

izmetu no rokām kafiju. labi, ka uz ielas. vismaz nebija jāvāc.