rediiss

Friends' Entries

You are viewing the most recent 18 entries.

4th November 2026

acidkitteh @ 7:56pm: Bezgalīgs vampīrismiņa rersurss ir uzdirst teilores griftas faniem. mmmm. ņom ņom ņom
black_data @ 11:09am: Disclaimer
Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.

3rd November 2026

acidkitteh @ 7:19pm: Pat vairs,(tm) kartupeļi ar (tm) saldējumu vairs nav tas.

ja tu vari uztaisīt lietas mājās, tad nafig vispār līst ārā no mājām? izņemot, ja tas kāds var izdarīt nu tā ka galvu reibinoši labāk.(tad var nopizģīt idejas un prasmes)
Nu vai baigais slinkums, tāds ka uuuurgghh, bring me food biiiitch...huuullllk hunnnggrryyy..uuuurgghhh
black_data @ 5:39pm: Elephant Heart - The Digital
https://www.youtube.com/watch?v=kTIfmMx3hCA
putnupr @ 10:35am: pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

reku', sauleszaķis uz monitora uzzīmējis līnijas, drusku krīt uz nerviem, ka smaidās, būs prieka līnijas sejā ievilktas uz mūžu, bet nudien, es negribu būt vecs cilvēks ar dusmu rievu izvagotu seju, labāk, lai prieks zīmē svītriņas
putnupr @ 10:31am: Vakar ltv arhīvā noskstījos rež. Viskonti "Bellissima" - emocionāla vardarbība pret bērnu.

Gan jau nekas nav mainījies. tie vecāki, kas bērnam liek iet ntajos pulciņos - spēlēt vijoli, klavieres, čellu, dziedãt, jāt ar zirgu, spēlēt tenisu, dejot balles dejas, spēlēt hokeju, basketbolu, gleznot.

2nd November 2026

black_data @ 4:45pm: Ir tāds "straight man" humora žanrs - absurdu stereotipu kopums par to, kā vīrieši uzvedās dažādās sadzīviskās situācijās. Kaut kāda iemesla dēļ man tos sanāk novērto Stockmann pārtikas notaļā. Vienā reizē džeks savai draudzenei skaidroja, ka viņš kā vīrietis nevarēs ēst kaut kādu produktu, jo tas satur soju. Jaunākajā epizodē kāds cits džeks savai draudzenei stāstīja, ka viņš lietos apsvērto uztra bagātinātaju, kas laikam bija kaut kāds augu izcelsmes pulveris, ja tas saturēs arī kreatīnu. Gaidu to brīdi, kad kāds tajā veikalā meklēs krējumu ar testosteronu.
au @ 11:17am: atgriezos no Venēcijas, kur biju skriet pusmaratonu.
un vislabākais tajā visā bija tas, ka biju ar draudzeni - mēs izdomājām, mēs pieteicāmies, mēs aizlidojām un mēs noskrējām. visu pašas!

beigās pavadīju vairāk kā nedēļu saulainās saulainās kanālmalu pastaigās. apskatīju nebeidzamas izstādes, kuras nepaspēju maijā. satiku visādus pārsteidzošus cilvēkus. izdzēru savu bļodiņu spritču un apēdu savi katliņu zivju.

(starp citu, es lēnītēm kāpju uz pesketārieša takas, un tas ir labi)

pusmaratona distance tikai pēdējos piecus kilometrus pa īsto Venēciju, jo sākas kotinentā un tad pa to lielo garo tiltu, es tur biju savākusi spēciņus, lai kārtīgi rautu kanālmalas, bet, izrādās, skrējienu biedri baidās no ūdens, un paisuma laikā skriet sanāk arī pa "līdz-potītēm-ūdeni", kur dažs labs mulsa un apstājās, un meklēja labākās vietas, kā apskriet, veidojot šausmīgus sprūdņus. es triecos caur peļķēm, kāda jēga izvairīties, finišs jau pēc dažiem kilometriem, bet tāpēc beigās man sanāca zemāka sirdsdarbība kā visā trasē, jo es ik pa brīdim dabūju gandrīz pastāvēt uz šauriem tiltiem aiz tādiem "aij aij, slapjš!" mīkstuļiem. tik un tā, fuf, iznāca sub2h, starp citu, jā, mans pirmais sub2h!

31st October 2026

black_data @ 8:06am: Kino: Filipiñana
Man nav skaidra kino izrādīšanas ekonomiskā puse, tāpēc katrs Riga IFF ir tāda kā viktorīna, kurā es mēģinu atrast līdzsvaru starp labu kino un ekskluzīvu iespēju. Es ne vienmēr pārdzīvoju, ja es netieku uz kādu izpārdotu seansu, bet ir bēdīgi, ja filma pēc tam neparādās kinoteātru apritē, un interneta plašumi man arī nekādi nepalīdz. Es jau pirms festivāla nojautu, ka man varētu patikt Filipiñana, lai gan vēl nenojautu, kas tieši būs šīs filmas panākuma atslēga.

Būtu grūti šo filmu nosaukt par absurdu komēdiju, bet es nezinu, vai man nāk prātā labs apzīmējums situācijai, kad redzot komiski absurdu situāciju, redzētais šķiet vairāk bēdīgs kā smieklīgs. Šķiet, ka tieši tas filmā tika izdarīts labi, ka paņemot sisuāciju, ko mēs jau racionāli varētu gribēt nosaukt kā absurdu, tā tiek atēlota vēl absurdākā veidā, lai mēs ne tikai saprastu, bet arī sajustu šo absurdumu. Jāsaka gan, ka filma paļaujas arī uz skatītāja diezgan lielu empātiju un izpratni par varas attiecību problēmām. Vairākas sitācijas tajā netika skaidri parādītas un izskaidrotas, bet tu kainda saproti, kas te tikko notika. Bieži vien situācijas kadrējums ļoti uzskatāmi demonstrē to, ko tas atstāj ārpus kadra redzamās daļas. Piemēram, šķita diezgan jocīgi kādu laiku vērot fonu un cilvēkus no jostasvietas uz augšu, lai gan skaidrs, ka faktiskā drāma šobrīd risinās uz zemes, bet šobrīd nav svarīgas paša notikuma detaļas, bet gan tas, kā mēs par to jūtamies.

Bet kā jau minēju, skatītāja empātija un varbūt pat attieksme pret pasauli kopumā te spēlē lomu. Ja kādam šķiet, ka pasaules jau ir gana perfekta vieta, un visi tajā ir saņēmumši pēc nopelniem, šī filma var nespēt aizskart emocionālās stīgas. Man gan šķiet, ka šādiem cilvēkiem vispār iet grūti ar savu emocionālo stīgu sasniegšanu, un drīzāk būtu jāsāk ar savas emocionālās pasaules atkopšanu kādā terapijā. Kaut kas par to, kurš te kurā situācijā ir paēdušais, un ko viņam nav lemts saprast.
acidkitteh @ 1:08am: es uzrakstīju tiktokā "replace yourself with a death certificate", mani atkal nomarķēja kā buliju
ou my faking goooood, par kaadiem siisiishiem ir kljuvis internets
zin kas ir bulijings? kad tevi atspārda uz asfalta un tu rij asins pa celjam no skolas, katru dienu, tikai tāpēc ka tev ir labākas drēbes.
ielu dzīve bļe. deal with it, kaujies nshit, sit kam vari.
tas mūsdienu pussijisms man besī

29th October 2026

rasbainieks @ 10:33pm:
visas jaunās melnās apenes ir labi aizmirstas vecas melnās apenes
tasir, padodiet tik man iemeslu palasīt tos laikus, kad es vēl rakstīju cibā

28th October 2026

honeybee @ 10:46pm: Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

27th October 2026

acidkitteh @ 11:38pm: ak. cik man ļoti patīk ideja par resident evil.
a bet nevajag aiztikt oriģinālo idea par to kā kautk'da random kuc vicina kājas. tur visam bij tā arī jāpaliek.
un nē, tā jaunā interprétacija neiztur neko. tur dops dročī par to kā skaisti izskatās, kamēr scenārists apvēmies no tā stūrīt vispār nefiksē kas notiek filmā. kā cilvēki uzvedās. tāds konstants "bitch please". Ja hope bija funny izklaide kur pat nepamanīju, ka pagāja tik ilgs laiks, tad šito resident evil skatīties bij torture of boredom un es visu laiku cerēju ka tas čalis beidzot nomirs, visi viņi nomirs, just to get done with it, so booooring. (te Rigby aaaargghhh meme gif no regular show, kas starp citu ir labākā animācijshow eeeeveeeer, jā jā, dienvidparko, bozirgi,ģimeņvīri utt, es zinu, don't care, patīt, bet don't care, tas ir patērē un izmet, regular show ir kautkas kur vari paturēt, jo tas ir silly)
man patīk skaistas bildītes, bet tām ir vieta instagrām. ja tām nav stāsta un ticamības, kaut komiskas, tad tā ir tukša diršana. Tāpat kā dune, un jā ar mazo burtu. nolanam vajadzētu izlīst no savas dirsas, filmēt ar skaļu kameru un fokusu tālākā plakstiņa skropstā, ir nevis māksla, bet pašapmierināšanās. nIn.
putnupr @ 11:20am: Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā.
Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp.
Vecums sāp.

26th October 2026

lasitajs @ 2:23pm: Esmu pārvācies uz Āgenskalnu.
Pirmo reizi mūžā dzīvoju Pārdaugavā.

Līdz tam bijušas sekojošas ielas:

– Sarkanarmijas iela
– Padomju bulvāris
– Ļaudonas iela
– Ģetrūdes iela
– Gleznotāju iela
– Ļaudonas iela

un tagad Aleksandra Grīna bulvāris.

Pirmā dziesma ko atskaņoju jaunajā dzīvoklī – Ashes to ashes.

25th October 2026

penny_lane @ 2:39pm: katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.
black_data @ 6:31am: Man kaut kad sen, nu jau citā dzīvē, stāstīja par neiespējamību izvairīties no banalitātes, un tad tur bija arī citi vārdi un konteksts. Vajadzēja zināmu laiku, bet domu sapratu, un praktizēju ikdienā. Bet pie šī mēs vēl atgriezīsimies. Tā tomēr ir mana ciba, man tikko bija vārda diena, kad tad, ja ne tagad?

Es varēju šorīt pēc ballītes mājās arī braukt, bet es biju paņēmis līdzi austiņas, un ja ir viena lieta, ko suns man būs iemācījis, ir vairāk pārvietoties ar kājām. Mēs te ballītē pieminējām vienu mūsu ļoti savdabīgos veidos jauko draugu, kurš beidzot ir sapratis, ka tehno, kas viņam patīk, ir house. Tad nu es devos uz savu Apple Music, un ierakstīju "house". Pēc dažām noskipotām dziesmām atradu vienu jauku, un sāku iet. Viņa bija pilna ar tām pašām jau pieminētajām banalitātēm, bet man likās - why not? Jau nākamā dziesma bija tāda, ka es tomēr pārdomāju paļauties uz Apple gaumi. Kaut kā likās, ka šī pastaiga un pilsēta šai rīta stundā ir pelnījusi kaut ko labāku. Kā jau bieži gadās šādās pastaigās, tu saproti, ka patiesībā ir jauki iziet cauri pilsētai šādā laikā, ja tu to dari ne tāpēc, ka tevi kāds pienākums dzen. Un tad tu saproti, ka viss redzētais, again, ir diezgan banāli. Un es varētu kaut ko apcerīgi stāstīt par cilvēkiem, kas pēdējiem spēkiem dodas uz kaut kādu vilcienu, vai kādu "briesmīgo migrantu", kas iespējams dodas uz kaut kādu viņiem vien zināmu vietu vai pasākumu, un ar kaut kādu lapu birsti dzen bumbiņu pa avoteni. I mean, pieaudzis vīrietis, lai iezīmētu bildi, which is even better for purposes of the story. The point - you should try it sometimes if you don't. It's nice. Es domāju pastaigu caur pilsētu jocīgos laikos, nevis house.

Es gan piebildīšu vienu lietu. Es priecātos, and not for myself, ja cilvēkiem nebūtu bail skatīties citu cilvēju sejās ejot pa ielu šādās stundās. Es gan saprotu, statistiski es esmu problēma, bet būtu jauki, ja tā nebūtu.

24th October 2026

acidkitteh @ 3:25am: pūspapiesamodušāmies.
Powered by Sviesta Ciba