rediisa

9:38am: ciku caku caurā galva

pazaudēju brokastu biezpienmaizi. un neatceros, vai piemānīju narvīša pārdevēju, samaksājot, bet nepaņemot preci, vai aizliku to garām somai. pilnīgi neko neatceros. labi, nutad tagad līdz pusdienlaikam tievēšu.

10:31am: pi dzīve. cauri ir

sekmīgi izbūros cauri garlaicīgaja daļai par reliģiju. tiku līdz ekšenam. it kā jau nekas tāds tur nenotiek. ja neskaita pašu sākumu, kad ir neliela plosīšanās un daži tiek nogalināti. bet tajā pat laikā grāmata ir aizraujoša. vietām aizkustinoša. tā, ka pat mana cietā akmens sirds gandrīz vai sašūpojās un skatiens aizmiglojās. beigas, kā jau bija noprotams no anotācijas, visai skarbas. aizvēru vāku, failu, tobiš, un biju nelielā neizpratnē. kur solītā noticēšana dievam? šorīt laikam beidzot piešķīlās. iespējams, ka grāmatas doma īsumā ir tāda, ka ar skaistiem stāstiem vieglāk izdzīvot. "plika" dzīve ir pārāk skarba. brīžiem pat pretīga. ir skaistāk, ja to visu ietērpj cēlos tēlos un pievieno nedaudz brīnuma.

5:24pm: gurķis 2

šodien man līdzi bija pašai savs gurķis.

bet!

bet es par to aizmirsu!

ņemšu atpakaļ uz mājām.

10:41pm: bagātināsim latviešu valodu!

šovakar, kamērā ārā zibeņo, norisinājās diskusija par latviešu valodas piesārņojumu ar skrīningiem un hendlingiem. diskusijas dalībnieki lēma, ka tam jādara gals un jāsāk valodas atsārņošana. saki nē hendlingam, saki jā uķipuķingam!

1:50pm: kurmīša nedienas

kaut kā pēdējā laikā migla kļūst arvien biezāka. nē, labi, migla nav īstais vārds. bet kāds ir īstais, nezinu. nu, vārdsakot, esmu kurmītis - sīkus objektus tālumā saskatīt nevaru. tad, lūk, kādā ziņu portālā griežas acu lāzeroperācijas reklāma. rodas doma "a ja nu..."  - a ja nu neaizbraukt uz islandi, bet tā vietā pieslīpēt optiku? tak baigi bailīgi. a ja nu noslīpē par daudz?

11:42am: draudziņi

ķengurēns un vombatēns (nu, vombata bērniņš) ( awwww )

5:39pm: ēbuk rīdings
sakiet, dārgie ēbuku speciālisti, kā ir - vai es varu nopirkt amazonā ēbuku, ja man nav kindles? esmu ar mieru būt legāla, tikai negribu krāmēt plauktā kārtējo papīru sējumu. tak sāpe tajā, ka konkrētos ēbukus citur nav izdevies atrast. tikai amazōnā.

4:01pm: lampiņas!

atradu ideālās lampiņas. vīnogu formā. jau pastiepās ķepiņa, bet apvaldījos. sak, padomā labi. padomāju. tagad zinu - kad man būs dārzs, tad tajā būs palma, bambusi un vīnogu lampiņas ( apmēram šādas )

12:13am: mans šodienas autfits
brīvdienu draudziņi feisbukos vienā balsī gaudo, cik kolosāli ir bijis un kā viņi grib atpakaļ. un tikai vairo manu negribēšanu iet uz darbu. aaa, sasodīts!
bet nu vismaz atradu štāti. vilkšu baltās ūziņas. jā, rediiss pirmo reizi mūžā baltās ūziņās! nezinu gan, cik tas korporatīvi. bet man jau tie vasaras autfiti vispār diezko korporatīvi nesanāk.

8:44pm: ir divas lietas, par kurām reāli apskaužu puikas. otrā ir nevajadzība domāt, ko rīt vilkt uz darbu. būtu man viens uzvalks, nu, labi, divi - ziemas un vasaras -, un miers.

8:52pm: pļāvēji
punkts viens. kāds kaislīgs pļāvējs pagalmā ir nopļāvis skaisto gārseņu pļavu.
punkts divi. pļautas gārsenes nesmaržo tik skaisti kā pļauta zāle.

3:51pm: pats sev interjērists
šķirstu dzīvokļu sludinājumus. skatos bildes. nevaru saprast, kas ir briesmīgāk. šitas vai šitas.

1:48pm: ciemiņi

māsa atveda ( kožļenes )

2:44pm: dū it
runājot par tiem, kas visu pēdējā brīdī. es arī esmu tāda. man bija uzdots piestiprināt pie matu stīpas lapsas asti. nu, tādā kā kokošņikā. uzdevums man tika dots ziemsvētkos. izpildīju es to šonedēļ - divas dienas pirms pasūtītāja ierašanās vizītē. skaidrojums viens - pus gadu nebija iedvesmas.

4:07pm: braukājošā pils

vīvī, paskat, ko spranči sadomājuši. vilcieniņus, kas brauc uz versaļas pili, visādi daiļi no iekšpuses izkrāsojuši. būs jāiet vizināties.

man jau bija ieplānots vizināties bezvadītāja vilcieniņa vadītāja vietā. bet nu vajadzēs arī ar smuko vilcieniņu pabraukāties. jūtu, no pazemes vispār neizlīdīšu.

1:41pm:

jānožāvē dažiem labiem asaras par to, ka netiek iesniegtas atskaites. noskatījos tātad kārtējo filmu par fīreru. nosaukums tāds episks. viss, kas ir "rise and fall", ir episks. a iekšā sižetiņš, kas organizēts tipa no pilsoņa parastā skatu punkta. ar ilustratīviem video it kā no ģimenes personiskā arhīva. es tiešām nemāku teikt, cik autentiski tie kadri bija. bet nu noskaņu radīja. bija kolosāli skati no partijas salidojumiem un fīrera piecdesmitās dzimenītes. iespaidīgi. tiešām iespaidīgi. no tāda izmēra dekorācijām cilvēkam parastajam jumts aizbrauc momentā un ar viņu tad var darīt visu, ko vien kārojas. likt soļot ierindā, piemēram. žēl, ka tagad tādas monumentālas instalācijas vairs netaisa. patriotiskās jūtas mostos viens divi. nezinu, tur, teiksim, stacijas laukumā vai lidostā uzstādīt stokmaņa izmēra laimas slotiņu. kā iebrauc rīgā, redzi šitādu zīmi

un saproti, ka esi mājās. bet atgriežoties pie. skatoties tos kadrus par nacistu partijas salidojumiem, atcerējos skārda bungas. bija tur tāds moments, kur galvenais varonis sēdēja tribīnēs zem fīrera un, uz savām bundziņām bungojot valšus, jauca šamējiem nost marša ritmu. diezgan disturbējoši, tā sakot. tās bungu ainiņas dēļ episkos kadrus es īsti nopietni nevarēju ķert. nu, bet pašās filmas beigās es jau sāku domāt, kas par lietu, kāpēc tik maz uzmanības tiek pievērsts ebrejiem. un tad, lūdzu, še būs. "ja jūs būtu vācietis vācijā kara beigās, atbrīvotāji jūs sūtītu obligātajās ekskursijās uz tuvākajām darba nometnēm." un ta rāda damočkas ar mutautiņos iespiestiem deguniem un izbolītām acīm. vai aizžiegtām. filmas beigas. nu, tā. īsumā.

9:27pm: vakara izklaides
aiz sienas uzradies klapētājs. tūlīt pārdauzīs sienu pušu, varēs iepazīties ar kaimiņu.

5:44pm: frizūras tjūnings
es pašrocīgi mazliet uzlaboju man izpildīto matu griezumu. izskatās, ka esmu uz pareizā ceļa. vajadzēs vēl mazliet pieslīpēt un būs daile. turklāt atkal varēs ietaupīt uz friziera rēķina. varbūt. aizmugurē sevi griezt tomēr ir diezgan neērti.

9:46am: atskaite

redzēju es to slaveno prom metēju. nu, nezinu, par ko v_z gānijās. normāls mūvijs. stāsta viņam esot trūcis. varētu padomāt, ka iepriekšējos alienos bija baigais stāsts. man drīzāk būtu piezīmes par atsevišķi faktu attēlojumu. piemēram, lielajam baltajam lidojošā kliņģera šoferītim vajadzēja palikt pie stūres. a viņš ko? aizblandījās prom un uzsprāga nepareizā vietā. a nākamajā sērijā vīveres draudziņi atradīs viņu krēslā. ņeporjadočeks. un kas vēl mani atstāj pilnīgi aukstu, ir šitas jūsu trīs dē. nopietni. pilnīgi nemaz nesajūsmina fakts, ka subtitri karājas kaut kur pa vidu visam notiekošajam. brilles gan tagad ir mazliet ērtākas. pirmās bija kā ķieģelis uz sejas. vārdsakot, viss ok, var skatīties.

ā, vot, vēl viens neatbildēts jautājums. kāpēc viņi taisīja mākslīgo vecīti? vai tiešām amērikā vairs nav palicis neviens dabiski savecējis aktieris, kas varētu tēlot mirstošus pensionārus?

3:02pm: pirmdienis

mums liek strādāt. bet mums sāp galva. plus mūs neapmierina šodien no skapja izvilktais kostīms. turklāt puzdienās bija pilnīgi bezgaršīgs gaileņu receklis, ko viņi tur kļūdaini bija nosaukuši par mērci. vakarā filma par prom metēju arī droši vien būs briesmīga. un beigās no gumijas lāču pārēšanās sāpēs vēders. diena būs izdevusies.

11:22pm: pavadošais sastāvs
šodien atklāju, ka kets stīvenss un tīrekss ļoti palīdz, kad jāslauka grīdas. pat atvērās otrā elpa un netīšām izslaucīju vairāk, kā sākumā bija plānots. kolosāli, tagad viņi man vienmēr šitā palīdzēs.

3:45pm: vēlēšanas

ja kas, mēs ar f jau noskaidrojām kļovāko cibas beibi.

3:05pm: tēlains apzīmējums

kā sauc situāciju, kad jūsu riepa veļas pāri jūsu slim džinsiem?

( mafins! )

2:21pm: resnis
biju spicē uz atlaidēm palūkot drānas darbam. kā jau viss ofisa planktons, pirmām kārtām devos uz montonu. un ko es tur redzēju? mikrodrēbītes sīkcilvēkiem. protams, es neapskatīju pilnīgi visus modeļus, bet tie, kam pieķēros, bija tieši 34. un 36. izmēra. pārdevēja piedāvāja noskaidrot, vai citos montonos neesot lielāki. paldies, protams, bet es netesīšos cauri visai pilsētai pēc tā viena svārka, kas varbūt man nemaz neder un nepiestāv. nēnu, ok, man tiešām nenāktu par ļaunu nedaudz samazināt diametru viduklī, bet 36. izmērs, kamon, tikai tad, ja pārstāšu ēst pilnībā. vārdsakot, saskrēja man acīs asariņa. jutos nosaukta par resnu un neiederīga šajā skangaliņu pasaulē.

9:50am: filmas par to, cik skaisti būt asenizatoram

noskatījos devil wears prada. es pat nezinu, kāpēc nebiju to līdz šim skatījusies. kaut kāda aura tai filmai bija, kas nesaistīja. da i vispār, ja tā padomā, filmas par cilvēkiem mani diezko nesaista. dodiet man alienus vai līķus. nu, vismaz smukas kleitas, ja nekā cita nav. ( tātad, par devil wears prada.  )