pa slimošanas laiku izlasīju vienu grāmatiņu, kas, izrādās, ir baigais hīts. kāda autora debijas darbs, kas ir vislielākais dižpārdoklis debijas darbu vidū kopš harija potera laikiem. un ridlijs skots jau ritina ruļļos filmu lenti, lai uzfilmētu šo stāstu. un nikola kidmena jau ir parakstījusies spēlēt galveno lomu tajā.

neko sev. es pat neatceros, kā tā grāmata nokļuva manos apcirkņos. vienīgais, ko zinu, ka man nemaz nelikās, ka tas varētu būt tralleris un saspenss. man nezkāpēc likās, ka tas ir tīri medicīnisks stāsts un trū storī. nu, no sērijas sievietei ir amnēzija, bet viņa tiek galā un vēl izglābj sunīti. un ar tādu domu es arī sāku lasīt. sak, labi, pati slima, lasīšu par citiem slimniekiem. bet izrādās, ka figu, nav nekāda trū storī, tā vietā jāmin, kurš ir neģēlis. nu, neko, gandrīz pareizi uzminēju. bet vispār var lasīt.

doma tāda, ka sieviete, kas ik rītu mostas ar jautājumu "kas es esmu?" un kam vīrs ik rītu pacietīgi rāda ģimenes foto, pēc dakterīša ieteikuma sāk rakstīt diensgrāmatu. tad dakterītis katru dienu zvana un atgādina, ka vajag pierakstīt aktuālos notikumus. tā viņa katru dienu pārlasa iepriekšējās piezīmes un pieraksta jaunas. un tad vienu dienu nav nekādas info par to, kas noticis pēc pulksten, teiksim, pieciem vakarā, un tu saod ko nelāgu. un vispār viss ir ļoti aizdomīgi, jo vīram nav jaunībsdienu foto, ko parādīt, sak, oj, mums bija ugunsgrēks, viss nosvila. un tas taču ir ļoti aizdomīgi, vai ne.