šorīt slidinoties starp peļķēm sapratu, ka jāpiestrādā pie tērpa. nepieciešams aizsargkostīms. siltinātie gumijnieki ar pusotru centimetru biezu zoli. tad es būšu tikpat mierā ar žļurgu, cik ar salu. agrāk es ļoti pārdzīvoju sala dēļ. trīsdesmit grādu salā stāvot pieturā jutos ļoti... eee... nosalusi. bet, kopš brīža, kad uzvilku platformas ziemas zābīšus, mani tas sals vairs takā īsti nesatrauc. iespējams, tiem, kas vislaik skandina par to, ka nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, varētu būt taisnība. tagad man vēl tikai jāizdomā, kā tērpties trīsdesmit grādu karstumā un es vairs nekad nešķendēšos par laiku.