pagaršojiet
viena no lietām, ko es no tiesas neciešu, ir visi šitie "nāciet, pagaršojiet mūsu lielisko produktiņu!" tipa stendi. es negribu neko garšot, lieciet man mieru, nebļaujiet uz mani savās spalgajās balstiņās, ir vakars un es gribu mājās. ielējuši 5 gramus šmigas mazmazītiņā analīžu trauciņā vai uz miniatūras pannītes sacepuši knipucīšos sagrieztu desiņu. "nāciet, nogaršojiet". īpašs aktivitātes laiks viņiem ir pirms svētkiem. tad viņi veikalā uztaisa riktīgu šķēršļu joslu. viens nosedz galveno eju, otrs - apkārtceļu. "mūsu desiņa!", "mūsu pelmenītis!", "mūsu ekoloģiskais biosieriņš bez ē!". bet ko viņi vakar bija izdarījuši. bezkaunība! klaja bezkaunība! nostājušies PIE IEEJAS. tā, ka pat pie groziņa netikt klāt. labi, ka tieši brīdī, kad es jau bremzēju un apsvēru domu iet pēc maizītes uz citu veikalu, meitene notvēra kādu nepiesardzīgu pilsoni un sāka viņu barot ar savu naturālo jogurtiņu. brīdī, kad viņa pagrieza galvu, es ieslīdēju pa otru pusi. phew.