interesanti, kāpēc tiem, kas iztēlojas sevi par sportistiem un reizi nedēļā met bumbu pāri tīklam, liekas, ka tagad tā ir jādara visiem un ņemas, un aģitē. nē, nepārprotiet, man nav iebildumu, ka citi mētā bumbu vai kāpj kalnos. ja tas cilvēkiem patīk un tas padara viņu dzīves piepildītas, tad viss ir labi un pareizi. bet man prieku sniedz pavisam citas lietas. tāpēc es pašlaik jūtos tā, it kā mani mēģinātu, esnez, kādā sektā ievilkt. un aģitēšana man vienmēr rada vieglu panikas lēkmi.