nu re, uz vakaru debesis kļuvuša zilas. ak, prieks! vēl tikai stundiņu jāpagaida un tad varēs iet ēst suši un skatīties multenes. mani šovakar ved uz kultūrpasākumu rādīt citus apvāršņus, lai es pārāk dziļi neiestigtu šai skaisto un veiksmīgo pasaulē, kurā es tagad tik daudz laika pavadu. vispār jau ir tā, ka pilnīgi var just, kā smadzenes lēnām pārvelkas ar pelējumu, bet nav spēka regulāri tās tīrīt. esmu slinka. vai varbūt tas ir pavasara kūtrums. jā, nekad neesmu sapratusi tās pavasara tīrīšanas. man pavasarī gribas sēdēt saulītē un tvert katru siltuma un gaismas staru. nevar iedomāties, kā šādā laikā lai tērpj savas rociņas gumijas cimdos un elpo visādu tur ariēlu gēlu un properpulveru smārdu. vai iet rakt zemi, es nez.