tiku galā ar zvēru kapiņiem. nemaz tik traki nebija. un turklāt diezgan ātri jau varēja nojaust, ar ko tas beigsies. nedaudz apbēdināja, ka mazā puisīša zombijs darbojās tik īsu laiku un tik neizteiksmīgi. "durvīs parādījās ēna, nozibēja asmens, izskatījās, ka viņai kāds bija uzklupis" nu, kamōn, tas nav nekāds spilgtais notikumu apraksts! savukārt rakšanās pa kapiņiem (īstajiem) tika atspoguļota līdz pēdējai sviedru lāsei. šis moments tad arī man likās visbaisākais un šermulīgākais.

nezkapēc vienmēr jūtos vainīga, ja izlasu grāmatu divos-trīs piegājienos. ja tā padomā, autors tak rakstījis to visu būs kādu labu laiciņu, tad tulks tulkojis ar ne jau vienu dienu. un tad es paņemu un diezgan veicīgi izlasu.