bezspēcīgas dusmas. cilvēki, kam būtu jāpiedāvā kreatīvs risinājums tavām mazajām vēlmītēm, mēģina iesmērēt tev, nēeee, ne jau s***, bet tavām vajadzībām s*** adaptētu risinājumu, ko jau pirms gadiem 30 kāda dizainere radījusi priekš kādas palielas kompānijas kaimiņu zemē somijā. labi vēl, ka tu, naivais un labajam cilvēkos vēl joprojām ticošais, šo mega kreatīvo risinājumu nepieņem. iemesls parastais - šefam nepatika. un paldiesdievam! kad pēc kāda laika, slinki sērfojot pa plašajām interneta ārēm, es ieraudzīju latvju kreatīvo cilvēku "iedvesmas avotu", pirmo reizi mūžā pārņēma prieks par to, ka šefam nepatika. citādi varēja būt laba augsne reāliem s***.
secinājumi - pasūtītājam pašam ir jābūt ar grādu, esnez, kultūrmākslas vēstures filozofijā. un vēl nebūtu slikti, ja viņš zinātu japāņu valodu. gadījumam, ja kāds mēģina iestāstīt, ka šis hieroglifs nozīmē "laime pārticībā", "mākonis fudzi kalna galotnē" vai "ziedošs sakuras zars. dzer sakē.", vai ... ajnulabi.
lieki teikt, ka ticība labajam cilvēkos pēc šā notikuma ir gājusi mazumā. ehh bēeeedīgi.