nu, jā, vispār ir tā. lai gan šķiet, ka, teiksim, mana problēma ir atlikšana un pēdējo. tad gan kaut ko sirsnīgu dabūt gatavu jāmāk. mani glābj tas, ka varu pati kaut ko izgatavot - noadīt vai savērt. tādas lietas dāvinot gan ir liels prieks pašai un šķiet, ka arī saņēmējam. mani gan ir vilkuši uz zoba par to, ka bērns kaut ko uztaisa un mammai liels prieks. bet nu... tā jau arī ir. :)
bet ir ļaudis, kam tādas dāvanas nemaz negribas dāvāt, jo šaubas, vai sapratīs, vai novērtēs.