tikai nevienam neko nesaki
robotu rūpnīca atkal mani iepriecina. es jau teicu, ka ļāvos sevi pierunāt uz dalību pašdarbības teijāterī. šodien uzzināju, ka gatavošanās notiek, sadalot ļaudis pulciņos. pēc tam mēģinājumi notiek katram pulciņam atsevišķi. viss notiek pilnīgā slepenībā un nedoddies kāds uzzina, ko mēģina kaimiņu nodaļas sastāvs. daži apgalvo, ka viņiem šāda sistēma patīkot, jo esot baigi superīgais pārsteigums ieraudzīt, ko citi ir sataisījuši. nekad neesmu bijusi pārsteigumu un čakara cienītāja, tāpēc mani šāda sistēma mulsina. kaut kādas spiegu štellītes - katrs zin tikai konkrētus uzdevumus, kas jāpilda un nevienam nav ne jausmas, priekš kam tas viss. superplānu zin tikai Boss. pieplusojot šo visām citām šeit valdošajām slepenībām, dzīvesprieks nevairojas.