man nav neviena slikta vārda, ko teikt par pirmo septembri skolas laikā. tajā laikā pret mācību gada sākumu nekādu iebildumu man nebija. unverstātē gan. tad sāka reāli kratīt.

bet, runājot par mācīšanos, nesen iemācījos, ka Bēthovens ir makten popsovijs pasākums.

biju savākusi sev pāris random filmiņas, ko slimības un skumju māktai pažūrēt vakaros. un, kā smejies, veselās divās pēc kārtas čīgā 7. simfoniju. protams, es kā klasiskās mūzikas nepazinējs, sākumā nezināju, kas tas par meldiju. bet otrajā filmā man jau kļuva interesanti. jo meldijs ta feins. tieši piemērots slimībai un skumjām.

te bonusā vienā no keidža episkajām filmām, smuks meldija pielietojuma piemēriņš.

un tagad man jāskatās king's speech, jo tur arī esot. tā, ka jāraud.