prokrastinācijas lēkme, piedodiet. kaut kā jānovelk laiks līdz pieciem.

man, piemēram, nepatīk, ja uz mani blenž kāds, kas man pašai nepatīk. bet patīk, ja blenž tāds, kas patīk. BET man ir zināmi vismaz 2 sievišķi, kas ir kaifā no pilnīgi jebkura blenziena un visu dienu sajūsmā vītero, kā uz viņu šodien kāds ir tā labi noblenzis. protams, ka priekšroka ir blenzienam no bmw loga, bet der arī no opeļa. ja vēl uzpīpina, tad vispār. ir zināms gadījums, kad blenzienu skaita vairošanai tika balināti mati. tak laikam šim ieguldījumam izrādījās pārāk maza atdeve, tāpēc tie atkal tika aizkrāsoti ciet. bet man pa to laiku no vīterošanas jau bija sametušās pumpas!

un vēl man bija tāds novērojums. kad biju jaunāka un uz mani in general blenza biežāk, vienīgā reize, kad reāli neblenza, bija, kad man mugurā bija tāda īpatnēja piegriezuma blūzīte, kurā izskatījos nedaudz grūsna. vienīgie, kas blenza, bija kolēģi. tāpēc nākamajā dienā nācās uzvilkt kaut ko gana apspīlētu, lai saprot, ka kļūdijušies.

vārdsakot, man liekas, ka nav vienota risinājuma. viss ir tik sarežģīti.

tā, lūk, arī pieci jau tūlīt būs klāt. vajadzēs beidzot mazliet pastrādāt.