sēžam, vārdsakot, ar kolēgu parciņā. strebjam kafiju. klusums. pat bērnu laukumā neviena bērna. toties čivina putniņi. vedam liegu nepiespiestu sarunu par šamējā sievastēvu.

te pēkšņi pie apvāršņa parādās troksnis. pusaudži! vesela klase. agdies.

rezultātā mēs abi sirmgalvji attopamies šito dzīves ziedu ielenkumā. puikas pa kreisi, meitenes pa labi, akurāt kā mūsu jaunībā. un abas puses kliedz ne jau nu gluži pilnā balsī, bet diezgan skaļi, ja. tā, lai pretējā puse dzird, cik interesanti un jautri viņiem te, savā pusē. un mēs abi pa vidu kliedzam viens uz otru, sak, ko tu teici, ko tas tavs sievastēvs ar tiem bebriem dara?

tāds, lūk, paaudžu kontakts mums šorīt bija. tagad man sāp galva.