manās ķepiņās nonāca haļavnā šujmašīnīte. pilnīgi kaukāds nezināms nosaukums. iespējams, ka toijotas ražojums. nav skaidrības. jo nekādi papīri līdzi nenāk. ir pat pazudusi viena paliela detaļa, kā rezultātā šujamā virsma ir ļoti maza. bet patiesībā nemaz nav neērti. un cik klusa! murrā kā mincītis. dikti patīkami. ja salīdzina ar manu ārprātā klaudzošo padoļsku, tad var teikt, ka tā strādā vispār bez skaņas. tikšu galā ar to spalvu rotu.. nē, vispirms ar savu slinkumu un TAD ar spalvu rotu... vajadzēs varbūt pamēģināt nošūt kādu taisnu vīli. tikām vēl internetos jāsadzen rokā pogcaurumu peciņa. ņemot vērā, ka nezinu, kas man par modeli, nezinu, kāda izmēra peku man vajag, bet nu gan jau kaut kā. un tad vispār būtu baigā laime. varētu dienām priecātes un nenopriecāties. a padoļsks jāatstāj nākamajām paaudzēm. ko trenēties vīļu taisnumā un pirkstu koordinācijā.