gadījās man pa lieldienām nonākt pie televīzōra, kurā kāds vēroja baznīckungu izdarības. es jau parasti ļoti toleranta pret tādām lietām. klusēju un klanu galvu, ja vajag. bet šoreiz neizturēju. ibo tur kāds runāja nežēlīgi lauzītā latviešvalodā. kas pats par sevi nav nekas TĀDS. nu, vieslektors drošvien tas bija. bet kopā ar tekstu, ko viņš runāja, tas bija graujoši. a teksts bija tāds, kurā monotoni tika uzskaitītas lietas, no kurām man šajās lieldienās ir svinīgi jāatsakās. lietu bija nenormāli daudz. tai skaitā zīlēšana kārtīs un prostitucija. jezusmaria! a es ta gribēju priecāties par olām un atslābt nevis gruzīties par tādām šausmām.

olas, starp citu, sanāca tīri glīšas. beidzot pa šiem gadiem izdevās iegūt ideāli tumšu krāsu. un paldies maksimai, kas rūpējas par aizmāršīgajām mājsaimniecēm, kas nekādi nespēj atcerēties kolekcionēt sīpolu mizas.