jā, pareizi, tuvojas atvaļinājums. tāpēc ir pēdējais brīdis saslimt. nēnu tiešām. kāpēc gan slimot darba dienās, ja var slimot brīvdienās.

vispār atmosfairs cehā pašlaik nav diezko veselīgs. no vienas puses Čuk klepo, no otras Tarkšķe šņauc degunu. kāds kaut kur šķauda. (es sāku nīst šitos varonīgos darbarūķus. un slimības skaņas mani uzvelk. ejiet slimot mājās, ibitīt!) un kondicionieri 8h dienā pūš virsū aukstu gaisu. arī uz kājām. es gan nesparotu, kā tas ir iespējams, jo tak skapji un galdi priekšā visām gaisa plūsmām. bet nē. tomēr pūš. pēc tam, kad pirmdien mājās pārnācu ziliem pārsalušiem pirktiem, nolēmu beigt ievērot iekšējās kārtības noteikumus un sēdēt pie virpas zābakos. bet laikam par vēlu, jo vecais draugs drebulis jau bija nemanāmi piezadzies. vakardienas ārstēšanās ar džinu arī neko nav devusi. viss slikti.

bet varbūt arī nē. jo iepriekšējo reizi, kad brīvdienās biju nevesala, londonas metro mani izārstēja. varbūt arī berlīnes metro to varēs.