par lietošanu

atcerējos. nesen dzīves virpulis mani ievirpulēja kādā no piectūkstoš vīna studijām, kas te pēdējā laikā uz katra stūra uzradušās. ā, nujā, es jau jums ziņoju. tak gadījās tā, ka tur iekšā ir arī veikals un šamējie piešķir veikala precēm atlaidītes, kas proporcionālas bārā patērētajai summai. tad lūk. tā kā biju jau viegli ērēbuš no karstvīniem (a ko, ārā bija mīnus simts grādu), prāts bija kļuvis vaļīgs un nezkapēc tika nolemts to atlaidi strauji izmantot. citos apstākļos es no brīva prāta vīnu mājās stiepusi nebūtu. deg-vīnu, jā, varbūt. bet ne jau parasto vīnu.

nu, lūk. nākamajā vakarā nācās strebt to vīnu, jo tak nauda samaksāta. nu i ko. a neko. nav jēgas no tāda padzēriena. ibo, kāds ir alkagola galvenais uzdevums? pareizi, atslābināt un ļaut nostabilizēties līmeņiem. lai nākamā dienā būtu kosmiskā miera sajūta. nu, lūk. nekas man neatslābinājās un nenostabilizējās. drīzāk otrādi - uznāca tāds kā satraukums un nemiers. un, kas pats trakākais, nākamajā dienā nebija gaidītās kosmiskā miera sajūtas.

tā ka ja es vēl kādreiz sāku grābstīties gar vīniem, paņemiet mani pie rokas, ieskatieties acīs un apturiet mani.