kotletes
bija reiz tāds gadījums, kad pēc pusdienu paēšanas kādā publiskā ēstuvē jutos kā liela kotlete, kas ož jau pa gabalu. šķita, ka visi rauc degunus un nosodoši mani uzlūko.

tagad ir savādāk. jau labu laiku man šķiet, ka kotletes ir visi pārējie. šādas izjūtas rodas atkal ap pusdienlaiku. tad, iekāpjot liftā vai ieejot vienā citā mazā un slēgtā telpā, šķiet, ka tieši pirms manis te ir bijušas kotletes, kartupeļi un sutināti kāpostiņi.