komjunikeišan
uzkāpu atkal uz grābekļa. gribēju būt utji-utji sievišķīga un pastāstīt kollēgām, ka satiku citu kollēgu, kurai tas mazais bērns. un ka bērns viss tāds bububu. bet nepaspēju ne elpu ievilkt, ka šie jau: "a kāda viņai mašīna?" aaaargh, a kurpi viņus noklapēt! nu, kas tā dara?! viss! nekad vairs! un kad viņi stāstīs par savējiem, prasīšu, a kāds jums tē fau.