Jā, nu tie, kas divus vārdus saviem lolojumiem liek, nereti izvēlas tik snogšibaķeļnajas kombinācijas, ka atliek vien pabrīnīties.
Bet tā vispār nevajag i nemaz divus vārdus, mums te, piemēram, vīra brālis ar sievu savu jaunāko par Troju nosaukuši. Un neko, vecvecāki visi, protams, autā. Un ne jau, ka es pati būtu baigākā pure Latvian vārdu aizstāve vai kā, bet tie aizgūtie vārdi latviski pārsvarā izklausās vienkārši tizli, tīri izrunas ziņā.