biju iestaigājusi grāmatveikalā, kas blakus unītim. glōbuss vai kas tamlīdzīgs. pasnaikstījos gar nocenoto un nenocenoto ārzemju literatūru. nekas acī neiekrita. kas iekrita, tas šķita bišku, nu, kādu latu, dārgāks kā iecienītajā interneta bodē. pievērsos grāmatām latviešu valodā. kā jau detektīvu un krimiķu cienītājs, pievērsos lielai grāmatai, uz kuras rotājās kaut kur manīts uzvārds. grišams laikam. pastiepu ķepiņu un pagriezu otrādi, lai ievērtētu cenu. jezus! ziniet, cik tā maksāja? akdies! trīs reizies pār plecu jāspļauj. atkāpies sātan. gandrīz 15 latus! nu, 14.50. kāda tur vairs starpība! krimiķis! tulkots! pieci padsmiti latu! vietējās vēsturnieces mūža pētījumu par latvijas mežģīnēm pa trīs .... vai varbūt pieci, bet ne vairāk... gadatirgū paņēmu. grēks bija atstāt tur zem priedēm. nē, nubet, nopietni. kur prāts? vai tiešām kāds ir gatavs atstāt veikalā tādu naudu par krimiķi? es pavisam noteikti neesmu gatava. šis cipars motivē mani pilnīgi un galīgi pievērsties internetiem. piedodiet, vietējie uzņēmēji.

vakarā aiz škrobes, ka nav lasāmā, atradu plauktā nezināmas izcelsmes krievu detektīvu par žuļikiem. laikam no iepriekšējā dzīvokļa līdzi paņēmies.