šorīt braucu es sabiedriskajā transportā un vēroju meiteni, kas bija līdz ausīm iegrimusi žurnālā 'santa'. un domāju, kāda &%&^* pēc? kāpēc cilvēks ir iztērējis naudu un tagad tērē laiku, lai lasītu kaut kādu žurnālu, kas kārtējo reizi ir pārpublicējis pāris gadus vecus stāstus, samurgojis kaut ko par attiecībām, safočējis kaut kādas modītes, sagrābstījis kaut ko no tādas cēlas un mīklainas sfēras kā 'dizains' un tā tālāk. es nerunāju, protams, par konkrēto 'santu', bet par sieviešu žurnāliem vispār. es personīgi par šo plauktiņu žurnālu kioskos pārtraucu interesēties jau kad kad studiju gadu sākumā. kāpēc? pavisam vienkārši. pēc tam, kad bija pārgājis pirmais krāsaino vāciņu un košo bildīšu drudzis, es konstatēju, ka nākamajā dienā es neatceros, ko visu iepriekšējo vakaru esmu tik cītīgi lasījusi. :)

tagad man blakus uz galda 'ijona klusā zvaigžņu ceļojumi' acinoši pagriezuši sānu un miedz ar aci. pusdienlaikā plānots noskaidrot, kā parastie kartupeļi kļuvuši mežonīgi, iekarojuši kādu attālu planētu un tagad uzbrūk garāmbraucošiem kosmosa kuģiem. wiiiiiiiiiiiiiiiiii! īstens kārums visiem galaktikas ceļveža cienītājiem!