Veiksmīgi :)
Tā kā no pašas bērnības esmu audzināta koncertos un pasākumos sēdēt klusiņām (māmiņa - mūzikas skolotāja, tas visu izsaka), tad neizsakāmi kaitina cilvēki, kas trokšņo, neizslēdz mobilos telefonus vai, diespas, uz Šostakoviča atskaņojumu paņēmuši līdzi mazus bērnus. Man parasti slinkums kasīties, bet māmiņa prot TĀ paskatīties un pateikt, ka ir mieriņš uz atlikušo koncerta laiku.
Kulturālās aprindās ir vēl viena zobu sāpe - tauta, kas aplaudē starp simfonijas daļām :) Godīgi sakot, es vairs neatceros to pamatojumu, kāpēc nedrīkst un kāpēc pirms pēdējās daļas aplaudē, bet par publikas izglītības līmeni šis indikators ļauj spriest ļoti precīzi.