parlē

vakar nejauki nejaukais sprančvalodas pasniedzējs lika balsī lasīt Garu tekstu no grāmatas.

stāsts bija par skaistu vietu - mūsu visu mīlētajā un cienītajā jūgendstilā ieturētu baseinu kaut kur tālajā sprancijā:

bet lasīt bija šausmīgi, jo tekstā bija tādi vārdi kā malheureusement, piemēram. nu, kurš normāls cilvēks deviņos vakarā kaut ko tādu spēj izrunāt! raibs gar acīm metās, balss aizlūza, rokas trīcēja, bet es tomēr varonīgi izturēju un izlasīju līdz galam.

un nākamnedēļ ekzāmeni. mutisko vadīs laikam viens tāds garš ar asti. es jau zinu, kas būs. paskatīsies uz mani TĀ un paralizēs.