tādēļ, ka pēc vistuzagļa esejas izlasīšanas izjutu vēlmi kāpt uz galda un sludināt par sapulču lietderību. tādēļ, ka es kolēģa izdarības spēju norīt, bet, ja pilsonis no malas šitā iebaksta pakrūtē, tad jāraujas čokurā un jāvaimanā "tā ir, tā ir". un tādēļ, ka es saprotu arī to, ka neko neesmu darījusi, lai mainītu savu dzīvi un atbrīvotu sevi nepieciešamības rīt kolēģu izdarības un vaimanāt. vot i depresņaks klāt. :)