nēnuvot, gadās taču cilvēki, kas mūždien par kaut ko jūtas aizvainoti. ja paklausās stāstus, tad sanāk, ka visiem, zin, vienīgais mūža sapnis - nodarīt viņiem pāri. nu, vai vismaz sīki ieriebt. bet tai pat laikā paši nepakautrēsies iedurt savu mazo dzelonīti absolūti pozitīvi noskaņota pilsoņa vārīgā orgānā.

ehh, un es jau domāju, ka šajā vecumā vairs nav iespējams vilties cilvēkos.