nu, kad mēs bijām, tad nebija tik ļauni, kā uz "Garo dzīvi". Man viņā vispār reti kura epizode likās smieklīga, bet blakus sādošā pārsmaržojusies dāmīte rēca nonstopā, daudzīja kājas pret zemi, komentēja katru darbību un šūpoja krēslu rindu.
Uz viņas kārtējo (diezgan skaļo) - "Skaties, hihihi, viņš, hihihih atkal uz tās kumodes kāps, hihihihi..."; neizturēja mana māsa un pateica, ka daži cenšas saklausīt to, kas uz skatuves notiek. Oh my, kādu samazgu jūru mēs dabūjam.