Es atgriežos savos sapņos.Kādu laiku dzīvoju realitātē.Šī nav realitāte,tas ir sapnis.Kā jau teicu,atgriežos sapņos.
Pirmstam žurnāls bija vineas meičas,adeva man.Nu bet tas tā.Visi ziedi ir izziedējuši.Visa realitāte izgaisusi.Bet tas taču ir sapnis,vai ne? Es iedomājos tikko isplaukušas ābeles un jasmīnus.Redzu kā spruacas ārā jaunā zālīte.Un redzu kādam pirmo skūpstu.Man sapnī aizkavējies pavasrais.Ku - kū,vasara,kur tikko pļautais siens? Kur vēsās vasaras nakts? Nav,man ir plaukoši ziedi,smaidi,un skūpsti.Man ir prieks un laime un ziedi.Viss ko var vēlēties.Bet no tā jav dzīve nesastāv.No ziediem,pavasara,un smaida.Bet varbūt es kļūdos.Ja nepieminēšu karjeru u.tt tad jau tas ir pareizi.Man patīk filozofēt.Un tas daudziem apnīk.Lai jau.Es rakstu un dzīvoju prikeš sevis.Es domāju un sapņoju prikeš sevis,nevis priekš kārtējā garāmgājēja.Tās ir manas atvadas realitātei.