Jupis, tāds klepus, ka nevarēju gulēt. Šodien, kā par spīti, autisma diagnostikas apmācības pēdējā diena ar reālu izpētes gadījumu, un es jau vakar klusu klusu bāzu mutē vienu orbītu pēc otra, lai nečaukstinātu klepus tablešu paciņu. Pasniedzējam ir tāds skatiens, ko viņš sauc par "The Look", un es baidos to izpelnīties, kamēr viņš rāpos pa grīdu, cenšoties nolasīt visus žestus, sociālās iniciatīvas izpausmes un acu kontaktus mazai meitenītei, apmēram piecdesmit cilvēkiem skatoties, elpu aizturējušiem. Jau vakar bija agonija stundu novaldīties neklepojot, bet šodien es to vispār nevarēšu. Braukšu vēlāk uz analīzes daļu. Man katru minūti žēl, ko garām palaižu, bet – "The Look"...