Jocīgākās ir neapzinātās darbības, pēkšņi impulsi, kas ienāk prātā, kad, piemēram, nevaru izdomāt tulkojumam piemērotāko vārdu vai ir jāmeklē ļoti specifisks termins. Man ir simtiem grāmatzīmju un lapu, kurās ieiet un uz dažām sekundēm mazināt spriedzi. Pirms banku lietotņu ieviešanas tā bija internetbanka - kamēr ieej apskatīties, vai nav mainījies konta stāvoklis, spēj koncentrēties, lai darītu to, kas jādara. Dažkārt simtiem reižu dienā. Tad man ir ģimnāzijas stundu saraksta izmaiņu lapa. Arī tajā var dienas laikā ieiet desmitiem reižu - ja nu pēkšņi nākamajā dienā atcelta kāda no pirmajām stundām un varēs izbraukt stundu vēlāk. Vai LU, KBT, psihologu biedrības u.c. lapa - ja nu kādi interesanti kursi parādījušies. Vai aviokompānijas, lidmašīnu biļetes, booking.com - plānojot ceļojumu, var nez cik reižu refrešot lapas un fantazēt.
Bet tagad - sāc, ar kuru burtu gribi, neviena ierastā prokrastinācijas vietne vairs nav aktuāla, viss ciet, viss atcelts, nekas jauns klāt nenāks. Arī tas nelaimīgais feisbuks ir kļuvis nomācošs un apnicīgs. Bezmaz būs jāceļ darba ražīgums, jāpārstāj novirzīties.