sendzirdēju nuredzēju to hrestomātisko behu
braucu vakar pirms 19 uz āgenskalnu pār akmens tiltu, korķu nav, viss mierīgi
godīgi stāvu kā pirmā pie sarkanā tur, kur pagrieziens uz raņķa dambi (viena josla iet taisni, viena pa labi)
un te pēkšņi pilnīgā nahalā piebrauc man priekšā džipīga beha un iekārtojas
nācās ar viņu sadzīvot līdz āgenskalna tirgum
pagriezienu tiešām neparādīja nevienu
un priekš tādas steigas nepiedienīgi lēni čammājās pār tramvaja sliedēm

bet

tie izrādījās tikai ziediņi šajā dienā

vēlāk vakarā ap 22 braucu uz pilsētu
pārbraucu pāri vanšu tiltam, laiks nemīlīgs, redzamība ne pārāk, līņā, gaismiņas tumsā zaigo
tai vietā starp 2. videni un to otru skolu saprotu, ka man vispār jāpārkārtojas vienu joslu pa labi
pārkārtojos
un tai pašā sekundes desmitdaļā redzu, ka manis tikko atstātajā kreisajā joslā pašā vidū (ne uz sadalošās līnijas, bet joslas vidū) nekustīgi stāv sieviete garās tumšās drēbēs
aiz manis tai joslā bija vēl viens auto
spogulī redzu, ka paguva apstāties
satiekamies ar to vēl vienu auto pie luksofora turpat tālāk
sieviete pie stūres met krustus

šīdienacibā/kāganesreizmācējurakstīt
http://klab.lv/users/rasbainieks/1169395.html

akordionējot uz saulgriežu tīrajiem stikliem
aizvakar smējos, ka +10 grādu laika prognoze "dienai, kuras nav" jeb "neviens man nav spējis pierādīt, ka 1. janvāris pastāv, jo nekad neesmu viņu redzējusi savām acīm" ir tāda, ka varētu izdarīt to, ko nepaguvu pirms ziemas – sezonas beigās vēlreiz nomazgāt logus
vakar +4 grādos nomazgāju virtuves logu
šodien +5 grādos wizardrija logu
manī sen sēž ieķērusies viena pirms gadiem desmit kaut kur cibā izlasīta frāze – piecūkota dzīve un notašķīti stikli
par to piecūkoto dzīvi vēl redzēsim, bet notašķītajiem stikliem esmu konkrēti pieteikusi pretošanos

vakar raganu aplī zīlējām ar anatomijas atlantu

saulgriežu brīdī (fyi tas bija vakar 23:58) es benzīntankā pirku logu tīrāmo šķidrumu
uzskatu, ka tas uz labu
nebūs te nekādi notašķīti stikli, ja

overheard aptiekā:
šogad ksanaksa nebūs

čirkainais festivāla draudziņš šorīt atrakstīja ko tādu, ko gribu nospert un praktizēt

Also, I do tend to wake up each morning and measure my day by whether I feel more like the Austrian or German brass in WW1.

Germans to Austrians: “Here the situation is serious but not catastrophic.”

Austrians to Germans: “Here the situation is catastrophic but not serious.”

marta un aprīļa mijā es sāku ierubīties audioapraksta pasaulē
vakar ierakstīju latvijā pirmo filmas audioaprakstu

dārgā ciba, tu, kas visu zini
mums tak te ir kāds tāds, kam ir bijusi acu lāzeroperācija?
es lūdzu gribētu mazliet aprunāties

kad bērni tai vienā vecumā saka "es precēšos ar mammu/tēti", tas nav mīlīgi un jauki, tas ir drūms un bezcerīgs un neatvairāms pareģojums, praktiski lāsts

теневыносливая но очень светолюбивая, tā mani vladiņš nosauca, ļ. patīk

ja jūs gribat zināt, kā es jūtos, ziemas vidū ielidojot saigonā (vai bangkokā, ja galīgi nevar citādi)
ieejiet šodien kādā nelielā kondicionētā rimi vai tamlīdzīgā
izejot ārā, jūs vēlīgi ieskaus maiga tveice tieši īstajā mitrumā
the moments we live for

man tā ir neparasta dažādība, tāpēc piefiksējama
šogad esmu peldējusies andamanu jūrā, vidusjūrā, baltijas jūrā, baltijas jūras līcī, daugavā, gaujā un dubkalnu karjerā (upd: un zebrus ezerā)

izvirtības līmenis – kabacis ar kimčiem

smiļģa ielas sociālajā mājā vakar bij tā
aiz loga izlikta tumbiņa, logs aizvērts
vienpadsmitos vakarā tumbiņā skan против россии не воюйте
pusdivos – balāde par afganistānā kritušu pacanu

vakar biju uz pavement, šorīt sauļojos topless pilsētas pludmalē
un kā jums iet?

cik aroniski tas lasās šodien
http://klab.lv/users/rasbainieks/1952781.html

lai arī manu dzīvi tas ietekmē tieši nekā, esmu visaptveroši nemērīgā sajūsmā par faktu, ka saaba bagāžnieks un ampeg kabinets ir kā radīti viens otram

gaņau jūs visi ar vienu aci sekojat aktuālajām ziedojumu vajadzībām, bet ja nu jums gadījumā paskrējis garām aicinājums pēc koferiem, ņemiet vērā
mana pieredze – aizvedu šodien uz ventspils ielas angāru vienu koferīti, un apmēram pusotras minūtes laikā viņam jau bija jauna saimniece
burtiski paspēju koferīti nolikt pie angāra durvīm, apsveicināties ar joņevu, kurš pie durvīm dežūrē, paspert desmit soļus līdz mašīnai pēc beņķīšiem (ja kas, beņķīšus arī vajag) un desmit atpakaļ, un pie koferīša jau stāvēja maza sieviņa un jautāja, vai esmu to atvedusi atstāšanai un vai lūdzu drīkst ņemt
starp citu, ja jums ir lietas, kuras vēlaties noziedot, bet nevarat nogādāt, es mīļuprāt palīdzēšu ar transportu, ja vien šīs lietas ielien vieglajā auto
un vēl starp citu, grāpjus un pannas un drēbes un sadzīves sīkumus var droši vest arī uz brīvbodi turgeņeva ielā, viņi varbūt ir palikuši drusku ēnā aiz ventspils ielas platās muguras, bet arī aktīvi darbojas

nedēļu pavadīju audio description vorkšopā, mācījos taisīt audio celiņu, kas ļautu kino piedzīvot neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, un visā visumā apzināties un saprast pieejamības lietas
tas uz visu šo drausmu fona iedeva mazu cerības stariņu, ka varbūt tomēr cilvēce nav pilnībā norakstāma
ļoti trūkst vārdu par neaptveramajām kara šaušalām, es nevaru teikt zvērības, jo zvēri tā nedara, es nevaru teikt necilvēki, jo tā ir tieši tā pati dehumanizācija, kas to visu padara iespējamu, ai mīļie draugi, kā vispār būt