cik aroniski tas lasās šodien
http://klab.lv/users/rasbainieks/1952781.html

lai arī manu dzīvi tas ietekmē tieši nekā, esmu visaptveroši nemērīgā sajūsmā par faktu, ka saaba bagāžnieks un ampeg kabinets ir kā radīti viens otram

gaņau jūs visi ar vienu aci sekojat aktuālajām ziedojumu vajadzībām, bet ja nu jums gadījumā paskrējis garām aicinājums pēc koferiem, ņemiet vērā
mana pieredze – aizvedu šodien uz ventspils ielas angāru vienu koferīti, un apmēram pusotras minūtes laikā viņam jau bija jauna saimniece
burtiski paspēju koferīti nolikt pie angāra durvīm, apsveicināties ar joņevu, kurš pie durvīm dežūrē, paspert desmit soļus līdz mašīnai pēc beņķīšiem (ja kas, beņķīšus arī vajag) un desmit atpakaļ, un pie koferīša jau stāvēja maza sieviņa un jautāja, vai esmu to atvedusi atstāšanai un vai lūdzu drīkst ņemt
starp citu, ja jums ir lietas, kuras vēlaties noziedot, bet nevarat nogādāt, es mīļuprāt palīdzēšu ar transportu, ja vien šīs lietas ielien vieglajā auto
un vēl starp citu, grāpjus un pannas un drēbes un sadzīves sīkumus var droši vest arī uz brīvbodi turgeņeva ielā, viņi varbūt ir palikuši drusku ēnā aiz ventspils ielas platās muguras, bet arī aktīvi darbojas

nedēļu pavadīju audio description vorkšopā, mācījos taisīt audio celiņu, kas ļautu kino piedzīvot neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, un visā visumā apzināties un saprast pieejamības lietas
tas uz visu šo drausmu fona iedeva mazu cerības stariņu, ka varbūt tomēr cilvēce nav pilnībā norakstāma
ļoti trūkst vārdu par neaptveramajām kara šaušalām, es nevaru teikt zvērības, jo zvēri tā nedara, es nevaru teikt necilvēki, jo tā ir tieši tā pati dehumanizācija, kas to visu padara iespējamu, ai mīļie draugi, kā vispār būt

ar to fakino kovidu pat uz piketu aiziet nevaru
(jā, es uzskatu, ka uz piketiem ir jāiet, it's a way of turning up)
nu, vismaz varu auto pariņķot ap vēstniecību un papīpināt

upd:

pārbraucu mājā no pirmā piketa, kurš bija pa dienu
saņēmu epastu no grāmatvedības
"labdien,
šodien ir sācies karš eiropā"
(kamēr ziņās visi no vārda karš izvairās)

pēc tam aizbraucu arī uz otro piketu, kurš bija novakarē

runājot par cibas arhivēšanu:
http://klab.lv/users/wowow/875955.html

es te baigi gudri visus mācu uz c19 analīzēm pie gulbja pierakstīties ar dažu minūšu refreša metodi, jo vienmēr atbrīvojas kāda vieta ātrāk par tām 3-4 dienām, kuras rāda defaultā un kuras ieraugot pilnīgi saprotami gribas mest plinti krūmos
pašai sanāca kārtīga meistarklase, pretendēju uz ātruma rekordu
vakar 12:11 pozitīvs paštests, 12:29 pieraksts uz 13:00 uz imantas gulbi, 13:02 noņemts paraugs
(un cik labi, ka man jau trīs mēnešus ir tiesības un jau piecus mēnešus auto, varu uzreiz lekt karietē un izpildīt šitādu vingrojumu)

tik silti atvadījāmies no chaj
betnubāc, vai tiešām, lai mēs sanāktu kopā, kādam ir jāmirst

nu, kā ir pēkšņi saņemt komentārus no divdesmitā gada marta?

zinkas ir reāla problēma latviešu valodā?
shop sale tulkot kā veiciet iepirkšanos izpārdošanas laikā un nekā aizdomīga tajā nesaskatīt

otrdiena, deviņi rītā
ķīpsalas gulbja laboratorijas konteiners, pie tā stāv neliela rinda, parkings pieparkots, starp rindu un parkingu šļuras klāts pleķītis
piebrauc čalis behā, šļuras pleķītī uzmet saulīti un tikai tad noparko behu un iet iestāties rindā

zināt to aņuku par kaķi un balkona durvīm?
nu kur kaķis kliedz, lai atver balkona durvis, "bet ne jau tās, ka veras uz šito sūdu, es zinu, ka tev ir durvis uz normālu vasaru, pats esmu redzējis un pa viņām staigājis"
lūk, pūce ir tieši šis kaķis

kvīkendā bija atbraucis vjetnamiešu draugs, kurš nu jau pāris gadus studē tallinā
uzdzīvniecība mums izdevās promska vērienīga, bet pats episkākais bija viņu visiem stādīt priekšā kā "this is my friend terry from tallinn", priceless

mīļā ciba, tu, kas visu zini
tramvajos tagad var nopirkt biļeti pie vadītāja? kaut kad šito opciju atcēla, vai ne, un vai viņa ir atatcelta atpakaļ?
rīgas satiksmes webā it kā ir sadaļa par biļeti pie vadītāja, bet es nebrīnītos, ja tas vienkārši nebūtu updeitots
(neesmu braukusi rīgas sabiedriskajā transportā nu jau apaļus divus gadus)

bet ja par neganti skaisto dzīvē
vakar man bij tas prieks un gods ieiet ieejā
http://klab.lv/users/inese_tk/1212420.html
tas bija ļ. skaisti, un visa diena bija ļ. skaista
savaņģoju vladiņu līdzā par kompanjonu, rīta agrumā izcēlu vēl pālī no gultas un iekrāmēju mašīnā, jo es tagad esmu cilvēks, kurš tā dara, un devāmies spožā pirmajā ziemas dienā manā pirmajā roadtripā
mežā bridām pa cilvēku un zvēru takām, man pa brīžam izdevās labi saslēgties ar mežu, un ļoti novērtēju iešanu ar takuzini, jo tad tiešām var pievērsties meditatīvam flowam un nav jādarbina domāšana par tādām praktiskām lietām kā orientēšanās un tā
kā pirmie dabūjām izmēģināt guļamtīklu siltinājumus, bija brīnišķi, pie kam es savā šamanisko bungu tripā aizgāju (vai nonācu) (vai aizgāju) principā gozēties gaismā, un tas deva lielu siltumu arī no tās puses, reāli gulēju nulle grādos sniegotā mežā un jutos kā tropos
pēc tam mūs garšīgi pabaroja un padzirdīja ar čagas tēju, un puse no kompānijas arī ieleca nopeldēties
un tad es vedu vladiņu uz pirti rīgā, tādas man šoseju ugunskristības
sirdīgi, sirdīgi iesaku, un cik vareni, ka cilvēki tādas lietas dara <3

vasarā man gadījās būt vienā pasākumā, kur citstarp ar lekciju uzstājās kāds infektologs (ne zināmais superzvaigzne)
un viena no lietām, kas man aizķērās no viņa stāstītā, bija šāda:
vīrusa bīstamība hostam ir burtiski kā ieroči, un ja viņš ir apkrāvies ar piščikiem, tad ir smags un nevar efektīvi pārvietoties
lai efektīvi pārvietotos, piščiki pa vienam vien ir jāmet nost – jo ātrāk jož, jo mazāk piščiku var stiept līdzi
un tā kā vīrusa interesēs ir izdzīvot, viņam labāk noder ātrāk jozt un mazāk piščiku, jo tā var tikt pie jauniem hostiem un turpināt dzimtu (lol), nevis ar visu dzimtu aiziet smilšu kalniņā kopā ar nodzīto hostu
viņa piemērs gan bija ebolas un kovida salīdzinājums, bet būtība paliek tā pati – jo vīruss ir lipīgāks, jo mazāk piščiku viņš var staipīt līdzi, lūk, ebola ir pizģec nāvējoša, tb daudz smagu piščiku, bet sūdīgi līpoša (viss ir relatīvs, protams), jo daudz smagu piščiku
bet tā normāls vīrusa attīstības ceļš ir mest nost piščikus pārvietošanās efektivitātes vārdā
šāda informācija bagāžā mazliet mierina, sekojot šitamte grieķu alfabētam

negausīgās kultūras dzīves ziņās
šonedēļ esmu bijusi uz jz. lasītāja uoperas pirmizrādi (negribu spoilot, bet reāli visu operu uztaisa tas vārds, ar kuru tā beidzas), uz pakalniņas spogulī kinoteātru pirmizrādi (festivālā skaicka neredzēju) un... uz geimana ocean at the end of the lane skatuves adaptāciju (apžēliņ kas par prodakšenu, vienkārši kosmisks, nu un pēc tam gāju raudādama pa st martin's lane un esmu šaušalīgi laimīga, ka tomēr nevis atdevu biļeti kādam no londonas draugiem, bet atbraucu pati)

pārbraucu mājās viss tāds ar tiesībām kabatā un tagad nevar saprast, uzreiz šaut vaļā cremant vai vispirms iet pabraukāties ar saabu