siltajās zemēs es mūždien šķendējos par to, ka šitiem buržujiem, lūk, zied blakus krokusi un miķelīši (true story). un kas divtūkstoš vienpadsmitā gada otrajā oktobrī zied manā dārzā viens otram blakus?
( ? )

vēl ievācu citronzāli, smaržo visa māja. un izrādās, kinza izsējusies pa visu dobi un braši sadīgusi, varbūt izdosies paaudzēt podiņos uz palodzes.

man arī bija sarkanas kedas, un es arī strādāju

vēl mēs dzērām vīnu caur konču salmiņiem un visādīgi citādīgi izvadījām vasaru.

tārkie trauki, ja rīt jūs redzat pa logu šitādu vai līdzīgu laiku, tad taisām beidzot to dārziņballīti.
plāns ar daudz jautājamām zīmēm:
sākam savākties cikos? vienos? divos?
ideālā gadījumā savācam kvorumu futenei (bumba ir, vārti ir, spēlētājus tik vajag, uzvelciet kedas)
pēc futenes rīkojam rituālās dejas ap maketu ugunskurā un cepam tai pašā ugunskurā pusdienas.
un tā līdz tumsai, kura šobrīd iestājas cikos? septiņos?

zinko, pēc tās tumšvakara dragāšanas pa lucavsalas ceļiem un bezceļiem man sāp kakls un es velku mēteli, vsjo.
starp citu, mēs vakar uz ričuka pārvadājām pa dārzu ābeli, i shit you not, un tas nozīmē tikai vienu - ja šogad vēl būs kāda saulaina svētdiena, uz siltu es nemaz neceru, bet vismaz saulaina, mēs varētu sanākt uz vienu sezonas aizklāšanas ballīti dārziņā, tas jau nekas, ka atklāšanas nav bijis šosezon, vai ne?

ķiķiniet par manu mazdārziņu all you want, bet es šmorēju tadžinā šodien novāktos kartupeļus, burkānus un koriandra sēklas!

( dienas guvums dārziņā )

starp citu, kurš te jautāja par ciedru riekstiem? pilnīgi negaidīti ieraudzīju lielajā depo, kur ir gemosa fasēto riekstu stendiņš līnijā "zelta rieksts".
tātad noteikti ir arī pašā gemosā, ja ir laiks uz turieni notikt.

dāmas un kungi, studijā jaunais viktorīnas "kas tā zied" izlaidums, tāds pavisam izklaidējošs:
( kas pirmais brauc, tas pirmais maļ! )

in zis kantrī vī ār verī klous tu neičer, jes, verī klous indīd.
tik klous, ka naktstirgū pērkam kasti ar gailenēm par čiriku.
taisnoties varu tik ar to, ka cukīņi dārzā drīz būs ēdami nost.
( reku viens maziņais )
toties saldētavu ar vasaru es pildu vienkārši maniakāli.

dārzā zied matiolas, puķzirņi un veselas četras prīmulas, beat that, cepešu kārumnieki.

ugunskuru ielejas ziņas:
- vakarējām un vakariņojām dārzā ar miju un rūdi (to, kurš nav kaķis, ja nu kāds padomāja) un ķengurkaķi. pēc pusnakts piebrauc auto, lec ārā kundziņš, stādās priekšā kā direktors un nāk noskaidrot, kas tie te tādi par negantniekiem dārziņos tusē nakts melnumā. ieraudzījis aiz mums miju un rūdi, saka "ā, jūs ar vecākiem", atvainojas un dodas prom. krīt priekškars, lustra un ainas dalībnieki.
- ja/kad/tiemkam pašiem nav iekšā marinēt ugunskurā cepamo, klausiet mana padomiņa: vistas ciskiņas meža ogu marinādē. ražotājs saucas kika, bet mēs taču neesam snobi, mēs labus produktus lietojam kaut vai ar debiliem ražotāju nosaukumiem vai grezni šaušalīgiem iepakojumiem, think baldones dūņu zobupasta.

pirms negaisa (kā man patīk vārdi gaiss, negaiss un bezgaiss!) iesāku ravēt pikaso džungļudobi. iegrābos nātrēs ar pilnu sauju.

uz gārdeninga viļņa:
šī ir mana visvisvismīļākā puķe
nav nekā brīnišķīgāka pasaulē

tātad mums ir vinneris - spuldzīte. aplausi un ovācijas!

tā ir kalebase, un ja viņa tik smuki zied, tad pat nav tik svarīgi, vai izdosies uztaisīt vismaz kādu kalebases karotīti.

starp citu, patisoni un kabači ir apkārt:

mūsu dārziņā zemenēm vispār nebija jābūt, tipa lai nepievilinātu orkus.
bet nu sanāca kā sanāca.
pagājšgad tajos dažos ceros bija 4 ogas, 2 no tām apēda orki, 2 mēs.
šodien novācām šīgada pirmo ražu. pašu pirmo sarkano ogu noknābāja putni, pārējās 7 apēdām mēs. un būs vēl :)
pirms ķiķināt par cipariem, atgādinu - zemenes vispār dārziņā nebija paredzētas :)