Vismīļākā bija Brāļi Lauvassirdis, bet to es lasīju tikai vienreiz, un aizvien uzmanos lai nepaņemtu to rokās vēlreiz. Pepiju un Karlsonu nemaz nemēģināšu saskaitīt cik reizes.

(Reply to this) (Thread)

kauns pa visu manu sirmo galvu, pepiju aizmirsu! nu neko, tātad bija pelnījusi :)
visu cieņu par rakstura noturību ar lauvassirdīm. tā turēt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atceros, pepija man šķita drausmīgs un muļķīgs bērnelis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī mani Pepija nekad nav interesējusi, drīzāk kaitinājusi.

(Reply to this) (Parent)

Pepiju mazotnē nebiju lasījusi. Un negribēju arī. Jo man visu priekšstatu bija nobojājušas krievu tantes, kas viņu tēloja visādos lielās, kopīgās padomju televīzijas raidījumos. Tādas duras ar milzīgiem vasarraibumu pleķiem, bižainām parūkām un stulbiem keponiem.
Tais raidījumos gan bieži darbojās arī visādi Karlsoni, bet tos es ignorēju, jo skaidri zināju, ka vispareizākais ir tas no multenēm.

(Reply to this) (Parent)