Lai kādas bijušas attiecības - jūtu līdzi. Ar laiku uzrodas visādas domas no sērijas "vajadzēja vēl izrunāt vai izdarīt to un to", bet nekā. Sliktais aizmirstas un paliek jaukās atmiņas.
Es vecmāmiņai ieliku zārkā rakstainus cimdiņus, jo no viņas daudz mācījos cimdu rakstos. Man vēl šodien ir kamols kaklā atceroties, kā tēvs, kurš bērēs visai turējās, sabruka elsās, kad ieraudzīja tos cimdus...