da kakoj že tam futbol, man mājās tāāāādas kaislības! mēģināju brālīti un māsiņu saradināt - vispirms nosēdējām kādu pusstundu es ar ritiņu klēpī pie skapja durvīm un rūdis turpat blakus, norobežojies aiz riteņa priekšējā rata. abi izņaudēja un izrūca un izšņāca pirmās bailes vienam no otra. un tad visa situācija mainījās par 180 grādiem. rūdis ir sabiedrisks un drosmīgs un galu galā arī mājas saimnieks, viņam sāka interesēt iepazīšanās ar to mazo šņākuli, kas izskatās tieši tāpat kā viņš pats. toties šņākulim iepazīšanās nav ne prātā. tā nu es staigāju pa dzīvokli ar pa brīžam šņākuļojošu un smalkai jaunkundzei pagalam nepiedienīgi rūcošu ritiņu rokās, un rūdis slaistījās nopakaļ, ne vairs ņaudot, ne ko. labprāt ošņāja manu roku ar ritiņas smaku. bet ritiņa ni un ni, slēpjas padusē un rūc. pēc stundas man apnika, ienesu ritu guļamistabā, kur viņa žigli saritinājās zem segas, un nācu izklaidēt rūdi, pati uzņemt barības vielas un varbūt kādu kadru futboliņa. un rūdis priecājas mani redzēt kā vēl nekad :)

svinīgi apsolos pārējos ierakstus par kaķu sadzīves attīstību likt zem kata.