Nav nekas jātēlo. Jāizvairās runāt par to, ko jūti, varbūt vienīgi aplinkus. Tas, ko jūti, ir jādara, un jānedara tas, kas provocē iet šķērsām. Tad vēl jāprot daudznozīmīgi smaidīt (Tev ir dotības), nesūdzēties pārlieku, īpaši uz visu Pasauli aizvainotā tonī, pa retam uzgriezt muguru tad, kad to negaida, pēc tam jautri trallinot uzrasties un deklarēt, ka tas bija tikai mirkļa untums. Un neko daudz vairāk.

(Reply to this) (Thread)

būt pašam-sašam. jā.
jo - kāda galu galā jēga būtu izliekties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izliekties kā reiz vajag un bieži

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lunkanums kaulos.
[tik nepazaudēt.]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaulus - nepazaudēt.

(Reply to this) (Parent)

galvenais neko no šitās instrukcijas neaizmirst, nēsāt to vienmēr līdzi kabatā, palaikam izvilkt lielo brilli un viņa priekšā izburtot - "tā, tā - trallināt.. khem! - aa vir vir vir vir bumbumbum"

(Reply to this) (Parent)