uzreiz atvainojos par izraušanu no konteksta un ievilkšanu manā žurnālī, bet te nu tas ir.

citi raksta: nemāku pateikt un izrādīt, ka man kādu vajag, un tā radu iespaidu, ka man ir vienalga.

lūk, mani iegāž tieši tas, ka neprotu tēlot neatkarīgo kļiku™. mana sirds ir kā uz delnas. es neprotu izšahot vairākus gājienus uz priekšu, un vispār mans vienīgais gājiens ir 'blaukš pa pieri'. un tieši tāpēc tagad manā priekšā ir mozaīka no sasistas siles un salauztas sirds gabaliņiem.